Pasaulei nav gala, un debesīm nav malas. Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis. /Kārlis Skalbe/
Vārda dienas 16.10.2019 02:29
Daiga, Dinija
Dienas teikums
Novada cilvēki
Vārkavas novads ļoti lepojas ar saviem iedzīvotājiem, kuri ar nesavtīgu darbu, čaklumu, rūpēm un atbildību rosās savās zemmnieku saimniecībās, audzina bērnus, strādā dažādās jomās un vienkārši ir sirsnīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Lai kaut nedaudz atspoguļotu mūsu novada cilvēku ikdienu, sajūtas, pārdomas šai sadaļā regulāri tiek publicētas intervijas ar novada iedzīvtājiem. Ja Jums ir vēlme šeit redzēt jaunu interviju ar kādu konkrētu novada cilvēku, rakstiet mums uz e-pastu: info@varkava.lv vai zvaniet pa tālr.: 20385972.
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Dagnija Dudarjonoka
2017.gada novembris
Intervija ar konkursa “Gudrs vēl gudrāks” finālistu Ernestu Lazdānu un viņa ģimeni
Smaidīgi, pozitīvi un saliedēti – šādi varētu raksturot Lazdānu ģimeni no Vārkavas novada Rožkalnu pagasta „Jadvigovas”. Sabiedrības uzmanības centā šī ģimene nonāca pēc Ernesta Lazdāna nesenās uzvaras jauniešu erudīcijas konkursā „Gudrs, vēl gudrāks”. Sesto klašu finālā jaunietis, savācot vislielāko punktu skaitu, izcīnīja 1. vietu. Pirms trim gadiem Inga Dambīte-Lazdāne un Nauris Lazdāns nosvinēja Rožu kāzu jubileju, šogad jau tika atzīmēti 13 kopīgi nodzīvoti gadi. Šajā laikā pasaulē nākuši – gudrinieks Ernests Lazdāns, praktiķis Jēkabs Lazdāns un pastarīte Dārta Lazdāne. Kopš 2010. gada ģimene dzīvo nostāstiem bagātā vietā blakus Jadvigovas vējdzirnavām, mājās ar nosaukumu „Poto Vējenes”. Dzīvojamo māju kā pagaidu variantu ģimene uzcēla pusgada laikā. Salīdzinot ar lielajām vējdzirnavām, māja izskatās maza, taču, ienākot iekšā, var pārliecināties, ka telpas ir gana plašas – jauniešiem savas istabas, virtuve, kurtuve, duša un viss kā jau mūsdienās pienākas. Tā viņi šeit visi dzīvo ar sunīti Roko, kaķi Bruno un papagaili Oto.
Pastāstiet kā jūs nonācāt šeit un kļuvāt par vējdzirnavu saimniekiem?
Nauris: Manu vecāku Larijas un Jāzepa Lazdānu zemnieku saimniecība un arī manas dzimtās mājas atrodas netālu. Nodarbojoties ar lauksaimniecību, apstrādājot zemi ikdienā, nācās braukt šīm dzirnavām garām. Tā braukājot kādus piecus gadus skatījos uz šīm dzirnavām ar domu, ka vēlos tās nopirkt. Sāku interesēties, kam šī zeme pieder. Atradu saimnieku, izradās, ka saimnieka meita dzīvo Itālijā, zemes grāmata ir pazaudēta, visi dokumenti jākārto no jauna, kamēr viss tas tika kārtots, pagāja vēl divi gadi.
Inga: Tad, kad Nauris pirmo reizi mani atveda uz šejieni – bija tāda drūma diena, lietus un vējš. Viņš man teica: „Es gribu pirkt šīs dzirnavas!”. Šeit viss bija nelīdzens un aizaudzis ar krūmiem un garu zāli. Es tad domāju, ka šeit laukā vidū, nekurienē vispār var dzīvot... Kad Nauris jau bija šo zemi nopircis, es nācu uz šejieni ar asarām acīs un skatījos kā tie rauti krūmi un domāju: „Nekad nē, es šeit negribu dzīvot”. Bet pēc tam, kad viss tika nolīdzināts, 2009. gadā sastādījām dzīvžogu. Un tad šī vieta jau sāka izskatīties pēc tādas, kur varētu dzīvot. Tad uztaisījām mājiņu, ceļu, vēlāk pagrabu un siltumnīcu. Divus gadus dzīvojām bez ceļa un 4 gadus bez elektrības. Daudzi cilvēki saka, ka tas ir ekskluzīvi dzīvot blakus dzirnavām, bet man tā neliekas.
2017. gada janvāris.
Par attīceibom, emocejom, lauku dorbim i pīdzeivuotū šovā “Lauku sēta”. Saruna ar šova dalineicom Jogitu i Jolantu Augšpūlem.
Kai jau īrosts, ari itymā godā pīduovojam īpazeit myusu nūvoda ļauds. Lai paruodeitu sarunu pēc vareibys dabiskuoku, itūreiz tei ir saraksteita latgaliski.
Lelu puorsteigumu ar sovu daleibu televizejis šovā „Lauku sēta” mums beja saryupejušys Rūžkolnu pogostā dzeivojūšuos, smaideiguos muosys Jolanta i Jogita Augšpūles. Kai jau zynoms, juos beja tuos šova daleibneicys, kas tyka da šova finala. Itūgod golvonuo bolva, par kuru sasaceņte daleibnīki, beja Fiskars dorba instrumenti pīcu tyukstūšu vierteibā. Šovs tyka fiļmāts pārnajā vosorā, tok tik naseņ, janvara suokumā, beidzēs tuo puorraideišona T
.jpg)
V. Iz sarunu ar muosom sasateikom jūs dzymtajā sātā Lelajūs Stradiškūs.
Augšpūļu saimē jī ir četri bārni — diveji bruoli — Juoņs i Jurs, i divejis muosys — Jolanta i Jogita. Niule lelajim bruolim jau kotram sova dzeive – sova saime, sovi dorbi. Juoņs turpynoj saimnīkuot tāva Jura i muotis Veltys zemnīku saimisteibā, a bruoļs Jurs ar saimi niule dzeivoj i struodoj Ikškilē.
Par jūs lelū saimi varātum raksteit vēļ, nu itūreiz vaira parunuosim ar muosom par jūs vosorys pīdzeivojumu — daleibu LNT šovā „Lauku sēta”.
Skaiti vaira...
2016. gada novembris
Intervija ar jaunajiem zemniekiem Raiti un Arti Stuburiem
Turpinot ideju vairāk sarunāties ar mūsu novada iedzīvotājiem un šīs sarunas atspoguļot rakstiski. Piedāvāju nedaudz ieskatīties divu jaunu, glaunu i spraunu puišu dzīvēs, ikdienā, pārdomās. Kas ir šie jaunieši? Čaklie, dzīvespriecīgie un viesmīlīgie Borkovas puses saimnieki, brāļi – Artis un Raitis Stuburi.
Artis un Raitis abi ir dzimuši Preiļos, auguši dzimtajā Vārkavā, pirmās zināšanas smēlušies vietējā Vārkavas pamatskolā, pēc tam mācības turpinājuši Preiļu Valsts ģimnāzijā. Abi studē
juši Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU) un šobrīd savā dzimtajā pusē, katrs vada savu zemnieku saimniecību.
Arti, kā tu no Jelgavas nokļuvi atpakaļ Vārkavas novadā?
Artis: Studēju Jelgavā (LLU) Lauku inženiera fakultātē — programmā būvinženieris. Studēju 3 gadus, tad vecāku saimniecība paplašinājās un mani sāka vairāk interesēt lauksaimniecība un tāpēc arī, nepabeidzis studijas, atgriezos mājās. Tad parādījās iespēja mācīties par lauksaimnieku Viduslatgales profesionālajā vidusskolā un tā es iestājos neklātienes grupā, mācījos 2 gadus un skolu pabeidzu. Sāku pamazām piedalīties projektos, 2015. gadā nodibināju savu saimniecību SIA „SilaRūķi”, kas nodarbojas ar graudkopību. Audzējam auzas, rudzus, vasaras miežus, ziemas un vasaras kviešus un šogad bija iesēti arī zirņi un griķi. Esam bioloģiskā saimniecība.
2016. gada oktobris
Kad darbs ir aicinājums. Saruna ar Vārkavas novada bāriņtiesas loceklēm.
Latvijas bāriņtiesai šis ir īpašs gads, jo pirms 20 gadiem tika pieņemts likums par bāriņtiesu dibināšanu un sāktas veidot pirmās bāriņtiesas. Šobrīd Vārkavas novadā bāriņtiesas sastāvu veido bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Stivriška un četras bāriņtiesas locekles: Anita Lazdāne, Zinaīda Maskalāne, Inga Some un Mairita Stulpiņa.
Likuma izpratnē bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību, ievērojot normatīvos aktus un publiskos tiesību principus. Bāriņtiesas kompetence ir ļoti plaša, ikdienā tiek strādāts ar dažādām jomām: bērna tiesisko interešu aizstāvību, domstarpību izšķiršanu, bērna mantisko interešu aizstāvēšanu, bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu, aizbildnības nodibināšanu, aizbildņa iecelšanu u.c.
Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 03.02.2017 13:12:30
Veselā miesā vesels gars
Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.
Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.
“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.
Informācija no www.spkc.gov.lv
Aptauja