Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 01.10.2016 09:56
Zanda, Zandis, Lāsma
Dienas teikums

Latvietim zeme ir svēta, gandrīz vai svētāka nekā debess. Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks. /Z. Mauriņa/

Top dokumentālā filma par Antonu Juhņeviču, filmēšana notiks arī Vārkavas novada Vanagos

Studija „NPGD” uzņem dokumentālo filmu „Segvārds Vientulis”, kuras pamatā ir Vanagu draudzes katoļu priestera Antona Juhņeviča (attēlā) traģiskā dzīvesstāsta beigu posms, kas norisinājās Latvijai un Latgalei vēsturiski dramatiskos apstākļos. Filmas centrā ir priestera Antona Juhņeviča iekšējais konflikts starp garīdznieka morāli ētiskajiem uzstādījumiem un patriotisma jūtām, kas liek ņemt rokā ieroci, lai aizstāvētu Tēvzemi un Baznīcu laikā, kad Latgalē atgriežas padomju okupācijas režīms. Juhņeviču mocīja pretrunas un iekšējs konflikts pēc tam, kad bija izvēlējies iesaistīties partizānu cīņā, jo arī partizānu metodes – atriebes akcijas, slepkavības un laupīšanas, viņam kā priesterim bija nepieņemamas. Un vēl  filmā tiks risināta kolaboracionisma jeb nodevības tēma. Paredzēts, ka filma tiks uzņemta vairākās Latvijas vietās, tostarp arī Vanagos, kur pārsvarā norisinājās filmā atainotie  notikumi, kur gan baznīca, gan mācītājmāja ir saglabājusi savu autentisko izskatu. Kā informē filmas režisors un producents Normunds Pucis, filmēšana Vanagos ir ieplānota šī gada marta beigās (iecerēts, ka tā ilgs 3 dienas), un vietējie iedzīvotāji ir aicināti piedalīties masu skatos, ja vien viņu krājumos ir pagājušā gadsimta 1.puses apģērbi, apavi un citas vēsturiskās reālijas. Vanagos plāno uzņemt ainu, kur norit NKVD operācija pie Vanagu baznīcas, A.Juhņeviča un partizānu izbēgšanu, kā arī meža ainas.Filmas tapšanu atbalsta daudzas organizācijas, tai skaitā arī pašvaldības, kurās notiek filmēšana. Vārkavas novada pašvaldībai filmas veidotāji lūdza līdzfinansējumu filmēšanas komandas izguldināšanai un ēdināšanai, ko pašvaldība sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem - pastāvīgiem Vanagu apkaimes aktivitāšu sponsoriem - centīsies nodrošināt.

Vanagos Antona Juhņeviča vārds no cilvēku atmiņām nav pagaisis – par to liecina piemiņas plāksne pie Vanagu baznīcas sienas, norāde uz to Vanagu centrā, ekspozīcija Vanagu pamatskolas muzejā, piemineklis Augšmuktos Latvijas brīvības idejas aizstāvjiem pēc Otrā pasaules kara – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības (LTS(p)A) izveidotājiem, vadītājiem un iedvesmotājiem, tai skaitā arī Antonam Juhņevičam.Priestera vārds no atmiņām nav pagaisis, taču kādēļ to piemin? Kas notika pirms  vairāk nekā 60 gadiem klusajā un baltajā Vanagu baznīcā? Kāpēc katoļu baznīcai Juhņeviča vārds ilgus gadus ir bijis tabu? Kādēļ šis dzīvesstāsts šķitis interesants kinematogrāfijai?
Skrupulozi šos notikumus un baiso laiku ir izpētījis vietējais novadpētnieks, vanadzietis Jānis Vaivods. Savā grāmatā "Vanagu vēstures lappuses" par A.Juhņeviča un nacionālo partizānu gaitām var izlasīt šeit.
Kāpēc top šāda filma? Pirmkārt, filmas režisoram mežabrāļu tēma ir dziļi personiska, svarīga un aktuāla, jo tā ir skārusi viņa ģimeni – režisora mātes tēvs 1945.gada vasarā tika nošauts savu bērnu acu priekšā uz aizdomu pamata par sadarbību ar mežabrāļiem. Režisora māte nāk no Latgales, ģimene pieder katoļu konfesijai. Filmā skartā tēma ir dziļi personiska un smeldzīga ne tikai režisoram, bet arī visai latviešu tautai, tikai diemžēl līdz šim Latgales nacionālās pretošanās kustībai, kas Latvijas teritorijā veica organizētāko un vērienīgāko pretošanos un aptvēra ne tikai Latgales, bet arī Vidzemes reģionus (Latgales nacionālo pretošanās koordinēja 2 nozīmīgas organizācijas: Ziemeļlatgalē – LNPA (Latvijas Nacionālo partizānu apvienība) un Dienvidlatgalē – LTS(p)A (Latvijas Tēvzemes sargu partizānu apvienība, vēl nav veltīts neviens kinodarbs. Tāpat Latvijas kinematogrāfā nav risināta katoļu baznīcas un nacionālās pretošanās kustības attiecību tēma, kas plašākai sabiedrības daļai ir pilnīgi nezināms vēsturisks fakts. Šo stāstu interesantu padara ne tikai Antona Juhņeviča personība, bet arī citi dokumentāli personāži, ar kuriem veidojās A.Juhņeviča attiecības – dzejniece Valērija Mundure (Marta Skuja), Juhņeviča adjutants Jānis Vilcāns (Vilks), 5.Latgales LTS(p)A pulka komandieris Juris Rudzāts (Rūsiņš), VDK aģents Jānis Klimkāns (Kāls), LTS(p)A štāba priekšnieks Jānis Zelčāns (Imants), kā arī Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps – metropolīts Antons Springovičs u.c. Filmā ir paredzēts 3 valodu lietojums: latgaliešu, latviešu un krievu, kas atbilst vēsturiskajam valodu lietojumam Latgalē. Pie scenārija izveides strādāja Normunds Pucis sadarbībā ar dzejnieci Annu Rancāni un vēsturniekiem Jāni Viļumu un Inesi Dreimani, kā arī ar Latgales novadpētnieku Ivaru Loginu. Gatavojot filmu , tika veikta padziļināta tēmas izpēte, izmantojot Latvijas Valsts vēstures arhīva, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas Metropolijas kūrijas un Rīgas Garīgā semināra arhīvu materiālus. Ir veiktas ekspedīcijas uz notikumu vietām un fiksētas aculiecinieku liecības video formātā. Tāpat ir savākts pietiekošs dokumentālo materiālu klāsts – fotogrāfijas, dienasgrāmatas, vēstules, protokoli, avīzes, apkārtraksti un citi materiāli, kas filmas laikā tiks gan vizuāli, gan audiāli ilustrēti.  Filmā tēlos profesionāli aktieri – Varis Piņķis, Vilis Daudziņš, Ieva Aniņa u.c. Pēc filmas pirmizrādes to ir paredzēts iekļaut Latvijas kinoteātru repertuāros, organizēt speciālus kino seansus Latgalē, piedāvāt to LTV programmai, interaktīvās televīzijas filmu nomai, kā arī to tulkos angļu un krievu valodās, lai varētu piedāvāt dažādos starptautiskos kino festivālos, Eiropas un pasaules valstu TV studijām. Paredzamā filmas metrāža ir 52 minūtes, filmai jātop līdz šī gada beigām.
 
Pēc SIA „NPGD” iesniegtajiem
 materiāliem sagatavoja M.Praņevska
 
Vēl vairāk par filmu var uzzināt šeit

« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 12.09.2016 16:04:54

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Veselā miesā vesels gars

Vēl joprojām sabiedrībā eksistē nepamatoti pieņēmumi, ka sirds un asinsvadu slimības (ieskaitot sirds slimības un infarktu) ir ar dzīves veidu saistītas saslimšanas, kas pamatā skar gados vecākus, turīgus cilvēkus, biežāk vīriešus. Reālā situācija pierāda, ka sirds un asinsvadu slimības skar dažādu populāciju un vecuma grupu cilvēkus, ieskaitot sievietes un bērnus. Katrs trešais nāves gadījums sieviešu populācijā ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām. Ik gadu apmēram 1 miljons bērnu piedzimst jau ar iedzimtām sirds kaitēm. Turklāt bērni no sirds un asinsvadu slimībām var ciest pat divkārt – gan slimojot paši, gan redzot, kā saslimst un ar šiem veselības traucējumiem cenšas sadzīvot viņu vecāki un tuvinieki.

Līdz ar to šogad Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pasaules Sirds dienā  29.septembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu un bērnu veselībai, aktivizējot sabiedrību iesaistei dažādās sirds veselības veicināšanas aktivitātēs.

Vēl joprojām Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī pasaulē (17,3 miljoni nāves gadījumu saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām katru gadu). Tās izraisa smagas veselības problēmas, nespēju un priekšlaicīgu nāvi, kā arī rada lielus finansiālus zaudējumus gan pašam indivīdam, gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā. 

Risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir iespējams mazināt vai pat novērst, izdarot veselīgu izvēli un mainot savu dzīvesveidu. Sirds veselības veicināšanai ir svarīgi iegaumēt šādus veselīga uztura izvēles principus:

1.    Atpazīstiet labos un sliktos taukus! Lietojiet zivis (vismaz 2 reizes nedēļā) un kvalitatīvu augu eļļu! Vislabākie tauki ir zivs tauki. Ļoti laba eļļa ir olīveļļa. Labi tauki ir kvalitatīva rapšu eļļa un citas nerafinētas augu eļļas. Slikti tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskajā apstrādē.

2.      Ierobežojiet sāls daudzumu uzturā! Ne vairāk kā 5 g dienā! Nelieciet klāt sāli jau gatavam ēdienam. Samaziniet sāls daudzumu gatavojot. Izvairieties no sāļiem ēdieniem.

3.      Lietojiet daudz (vismaz 400 – 500 gramus dienā) svaigu dārzeņu, salātu, arī augļu!

4.      Izvairieties lietot uzturā ātrās ēdināšanas tipa produktus kā, piemēram, frī kartupeļi, burgeri, u.tml.

5.      Ik dienas uzņemiet vismaz 30 – 45 g šķiedrvielu, lietojot uzturā graudaugu produktus, augļus un dārzeņus.

6.     Kontrolējiet savu svaru – samaziniet saldumu un konditorejas izstrādājumu lietošanu uzturā, nelietojiet saldinātos dzērienus, ierobežojiet uzņemto kaloriju daudzumu!

7.      Ierobežojiet alkohola patēriņu, dienā nepārsniedzot 2 glāzes (20 g alkohola dienā) vīriešiem un 1 glāzi (10 g alkohola dienā)

Ievērojot šos principus, katrs var samazināt risku saslimt ar tādām slimībām kā miokarda infarkts (sirdslēkme) vai insults (sirdstrieka).

Informācija no www.vm.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »