Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 29.09.2016 13:04
Miķelis, Mikus, Miks, Mihails
Dienas teikums

Latvietim zeme ir svēta, gandrīz vai svētāka nekā debess. Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks. /Z. Mauriņa/

Vārkavas novada pašvaldība piedalīsies akcijā "Zemes stunda"

Par „Zemes stundu”

„Zemes stunda” ir lielākais klimata tēmai veltītais pasākums, kāds jebkad noticis. 2007. gadā „Zemes stunda” aizsākās kā vienas pilsētas – Sidnejas iniciatīva. Slavenajā Austrālijas pilsētā akcijā piedalījās 2,2 miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu. Tās laikā miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei vienojās, izslēdzot apgaismojumu uz vienu stundu, lai pieprasītu izlēmīgu rīcību klimata problēmu risināšanai. 2012. gadā „Zemes stunda” notika 152 valstīs, vairāk kā 7001 pilsētā visā pasaulē. „Zemes stunda” turpināja iesākto 60+ - būt vairāk kā viena stunda. Cilvēki, uzņēmumi un organizācijas iesaistījās kampaņā „Es izdarīšu, ja Tu izdarīsi” (I WillIfYouWill), pieņemot jaunus izaicinājumus vides stāvokļa uzlabošanai. Latvijā akcijā piedalījās 38 pašvaldības, ļoti daudzi uzņēmumi un organizācijas. „Zemes stunda” notiek katru gadu, šogad – 2013.gada 23. martā plkst. 20:30. Līdzīgi kā Jaunais gads „Zemes stunda” virzīsies no vienas laika zonas uz nākamo.
 
Par Pasaules Dabas Fondu
Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas darbojas kopš 1991. gada; asociētais partneris pasaulē ietekmīgākajai dabas aizsardzības organizācijai WWF. Pasaules Dabas Fonda mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, kā arī dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
 

« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 12.09.2016 16:04:54

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Notikumu kalendārs
forward
forward
Veselā miesā vesels gars

Vēl joprojām sabiedrībā eksistē nepamatoti pieņēmumi, ka sirds un asinsvadu slimības (ieskaitot sirds slimības un infarktu) ir ar dzīves veidu saistītas saslimšanas, kas pamatā skar gados vecākus, turīgus cilvēkus, biežāk vīriešus. Reālā situācija pierāda, ka sirds un asinsvadu slimības skar dažādu populāciju un vecuma grupu cilvēkus, ieskaitot sievietes un bērnus. Katrs trešais nāves gadījums sieviešu populācijā ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām. Ik gadu apmēram 1 miljons bērnu piedzimst jau ar iedzimtām sirds kaitēm. Turklāt bērni no sirds un asinsvadu slimībām var ciest pat divkārt – gan slimojot paši, gan redzot, kā saslimst un ar šiem veselības traucējumiem cenšas sadzīvot viņu vecāki un tuvinieki.

Līdz ar to šogad Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pasaules Sirds dienā  29.septembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu un bērnu veselībai, aktivizējot sabiedrību iesaistei dažādās sirds veselības veicināšanas aktivitātēs.

Vēl joprojām Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī pasaulē (17,3 miljoni nāves gadījumu saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām katru gadu). Tās izraisa smagas veselības problēmas, nespēju un priekšlaicīgu nāvi, kā arī rada lielus finansiālus zaudējumus gan pašam indivīdam, gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā. 

Risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir iespējams mazināt vai pat novērst, izdarot veselīgu izvēli un mainot savu dzīvesveidu. Sirds veselības veicināšanai ir svarīgi iegaumēt šādus veselīga uztura izvēles principus:

1.    Atpazīstiet labos un sliktos taukus! Lietojiet zivis (vismaz 2 reizes nedēļā) un kvalitatīvu augu eļļu! Vislabākie tauki ir zivs tauki. Ļoti laba eļļa ir olīveļļa. Labi tauki ir kvalitatīva rapšu eļļa un citas nerafinētas augu eļļas. Slikti tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskajā apstrādē.

2.      Ierobežojiet sāls daudzumu uzturā! Ne vairāk kā 5 g dienā! Nelieciet klāt sāli jau gatavam ēdienam. Samaziniet sāls daudzumu gatavojot. Izvairieties no sāļiem ēdieniem.

3.      Lietojiet daudz (vismaz 400 – 500 gramus dienā) svaigu dārzeņu, salātu, arī augļu!

4.      Izvairieties lietot uzturā ātrās ēdināšanas tipa produktus kā, piemēram, frī kartupeļi, burgeri, u.tml.

5.      Ik dienas uzņemiet vismaz 30 – 45 g šķiedrvielu, lietojot uzturā graudaugu produktus, augļus un dārzeņus.

6.     Kontrolējiet savu svaru – samaziniet saldumu un konditorejas izstrādājumu lietošanu uzturā, nelietojiet saldinātos dzērienus, ierobežojiet uzņemto kaloriju daudzumu!

7.      Ierobežojiet alkohola patēriņu, dienā nepārsniedzot 2 glāzes (20 g alkohola dienā) vīriešiem un 1 glāzi (10 g alkohola dienā)

Ievērojot šos principus, katrs var samazināt risku saslimt ar tādām slimībām kā miokarda infarkts (sirdslēkme) vai insults (sirdstrieka).

Informācija no www.vm.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »