Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 22.09.2017 14:25
Māris, Maigurs, Mārica
Dienas teikums

Labestība — vienīgais ietērps, kas nekad nenonēsājas. /H. D. Toro/

Šodien, 7.jūnijā, Preiļos 1. Lauku kopienu parlaments pulcina vienkopus lauku attīstības atbalstītājus no visas Latvijas

Centrālajā 1. Latvijas Lauku kopienu parlamenta norises vietā – Preiļos šodien pulcējas ap 190 cilvēku, to skaitā lauku iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, deputāti un lauku attīstības jautājumu speciālisti, lai savstarpējās diskusijās radītu veiksmīgus risinājumus un jaunas iespējas lauku attīstībai, iniciējot dažādu pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.

 

Gatavošanās 1. Latvijas Lauku kopienu parlamentam sākās jau gada sākumā, kad biedrība Latvijas Lauku forums caur dažādiem avotiem apzināja aktīvās lauku nevalstiskās organizācijas, kuras marta un aprīļa mēnešos aicināja uz reģionālajām diskusijām, lai izvirzītu aktuālākās lauku attīstības tēmas. Līdzīgi kā Zviedrijas lauku parlamenta organizatoru nacionālās kustības nosaukums „Visai Zviedrijai jādzīvo!”, arī Latvijas laukiem ir jābūt vietai, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības.

 

Vakardien, 6. jūnijā, preses konferencē Rīgā Preiļu rajona partnerības, sadarbības partnera pasākuma organizēšanā, pārstāvji saņēma simboliskus no koka veidotus Latvijas reģionus, lai tos nogādātu Preiļos, savedot visu Latviju vienotam darbam 1. Latvijas Lauku kopienu parlamentā. Šodien, pulcinot plašu dalībnieku skaitu, plkst. 10 notiek pasākuma atklāšana, savukārt pēc tās sekos ziņojumi par Lauku kopienu parlamentu kā līdzdalīgas demokrātijas metodi. Šajā sesijā politikas zinātnes eksperte un 11. Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa dalīsies savā viedoklī par ilgtspējīgām lauku kopienām kā līdzdalīgās demokrātijas stūrakmeni Latvijai, Eiropas lauku sadarbības tīkla koordinators un vietējās ekonomikas eksperts Slovēnijā Goran Šoster iepazīstinās Latvijas publiku ar Lauku parlamentu kustību Eiropā, savukārt biedrības „Latvijas Lauku forums” pārstāvis Āris Ādlers izvedīs klausītājus pa ceļu kā radusies un līdz realizācijai nonākusi ideja par Lauku kopienu parlamentu Latvijā.

 

Ko mēs saprotam ar vārdu „kopienas”? Parlamenta laikā ar kopienām saprotam noteiktai ģeogrāfiskajai teritorijai piesaistītu iedzīvotāju kopu, kurus apvieno vienotas intereses, vietas piederības sajūta vai darbs kopīgu mērķu sasniegšanai. Pusdienlaika darba kārtībā praktiķi un eksperti dalīsies savā pieredzē par dzīvotspējīgām kopienām laukos kā iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai. Ilgstpējīgas attīstības pētniece Inga Belousa pastāstīs par to, kādu mēs redzam Latvijas lauku kopienu ilgtspēju, savukārt Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis paplašinās tēmu, sniedzot redzējumu par Lauku attīstību kopējā Latvijas attīstības kontekstā. Ziņojumu par „Neredzamo darbu” Latvijas laukos, kas balstīts uz plašu pētījumu, apskatot dažādās pretrunas no iekšpuses un no ārpuses, sniegs antropoloģe Ieva Raubiško. Gada radošākās pašvaldības Beverīnas novada izpilddirektors Sandris Brālēns dalīsies pieredzes stāstā, atklājot Beverīnas novada sociālās ekonomikas attīstības modeli. Ziņojumu sesijas noslēgumā Mārtiņš Cimermanis no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ieskicēs arī neatbildētos jautājumus ilgtspējīgas Latvijas lauku telpas attīstības kontekstā.

 

Dienas otrajā daļā aktīvi lauku kopienu parlamenta darbā iesaistīsies visi dalībnieki – dodoties uz atsaucīgajiem un viesmīlīgajiem Preiļu, Līvānu, Aglonas, Vārkavas un Riebiņu novadiem, kur tiks uzsākts darbs jauktās darba grupās piecos tēmās:(1) uz vietējiem resursiem balstīta kopienu ekonomiskā aktivitāte, (2) kopienu mūžmācīšanās, (3) piederība un mijiedarbība kopienās, (4) resursi un sistēmas kopienu attīstībai un (5) kopienu dzīvesvide. Parlamenta dalībniekidos pienesumu šim pasākumam, daloties ar savas teritorijas labo praksi, veiksmes stāstiem un zināšanām, darba grupās kopā strādās lauku iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, eksperti, nacionālu organizāciju, iestāžu un ministriju pārstāvji un deputāti, to skaitā Vides žurnāliste Anitra Tooma, 11. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa – Lukaševica, Ina Druviete, Juris Viļums, no SF - Aija Tūna, Agita Hauka no Latvijas Zemnieku federācijas, Liesma Ose no Kopienu Iniciatīvu fonda un daudzi citi zinoši un iedvesmojoši cilvēki, kam rūp lauku attīstība.

 

Uz Lauku kopienu parlamentā uzsākto diskusiju pamata, tiksizstrādāta Lauku kopienu parlamenta rezolūcija jeb rīcības plāns nākamajiem 2 gadiem, kas kopienām sadarbībā ar pašvaldību un valsti būtu jāīsteno līdz nākamajam Lauku kopienu parlamentam. Rīt, 8. jūnijā, kopienas un atbildīgo institūciju pārstāvji vienosies kopīgai sadarbībai lauku kopienu nākotnes veidošanai, savukārt pasākuma noslēgumā Linda Jākobsone no Latvijas Prezidentūras ES Padomes sekretariāta iezīmēs ceļu uz 2. Latvijas Lauku kopienu parlamentu, kas notiks 2015. gadā Latvijas Prezidentūras laikā.

Lai veiksmes stāsti un labā pieredze nepaliktu noklusēta – sestdienas rītā no plkst. 10 laukumā pie Preiļu kultūras centra visiem dalībniekiem un vietējiem iedzīvotājiem būs iespēja uzklausīt citu pieredzi, iepazīties ar veiksmes atslēgas praktisko pusi un iegādāties arī mājražotāju produkciju ideju un labo lietu tirdziņā!

 

Vairāk par 1. Lauku kopienu parlamentu un ar to saistītajām aktivitātēm: laukuforums.lv., kā arī sociālajos tīklos www.facebook.com/laukuforums, twitter.com/LaukuForums un www.draugiem.lv/llf/.

 

Anita Seļicka,

Latvijas Lauku forums,

t. 28855427

laukuforums.lv

 

Latvijas Lauku forums (LLF) ir nacionāla mēroga nevalstiskā organizācija, kas dibināta 2004. gadā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas lauku līdzsvarotu attīstību, lai Latvijas lauki kļūtu par vietu, kur dzīvo apmierināti cilvēki, kuri savā dzīves vietā spēj realizēt ekonomiskās un sociālās vajadzības. LLF darbojas 48 biedru organizācijas, lai (1) veicinātu Latvijas lauku (vietējo) teritoriju ilgtspējīgu attīstību, (2) stiprinātu pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijas laukos, sekmējot vietējās iniciatīvas attīstību un sadarbību, (3) pārstāvētu Latvijas lauku iedzīvotāju intereses nacionāla un starptautiska līmeņa institūcijās un (4) sadarbotos ar valsts un pašvaldību iestādēm, NVO, uzņēmumiem un citām institūcijām. Vairāk par LLF: llf.partneribas.lv

 

Starp citu:


Līdztekus jau minētajiem dalībniekiem, jāmin arī varoņi, kas pulcējuši ļaudis uz šo pasākumu – katra reģiona tēli, kuru vizuālo identitāti veidoja Edgars Sīms un Alvis Misjuns, bet dzīvesstāstus – raksta sākumā minēto reģionālo tikšanos dalībnieku diskusijās. Šie tēli iever un simbolizē dažādos Latvijas lauku iedzīvotājus, kuri iesaistās savas vietas attīstības veidošanā, un sadarbojoties ar pārējiem kopienas iedzīvotājiem, darbojas kopīgu mērķu sasniegšanai.

Anna no Zemgales (pirmā no kreisās puses). Pamatīga, pie zemes esoša saimniece bioloģiskajā ābolu saimniecībā netālu no Lietuvas robežas. Tas arī galvenais iemesls lietuviskajām iezīmēm Annas dzīvē – viņas ģimene iepērk pienu no Lietuvas, un arī Annas vīrs ir lietuvietis, ģimeni kuplina dvīnīši. Viņa aktīvi cīnās par vietējās skolas saglabāšanu, lai varētu savus bērnus skolot pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Anna lieliski prot strādāt ar modernajām tehnoloģijām un savas vietas attīstības veicināšanai raksta dažādus projektus. Annai ir labas attiecības gan ar pārējiem pagasta iedzīvotājiem, gan dažādām iestādēm, piemēram, LAD, turklāt viņai ļoti patīk izdejoties tieši vietējās ballēs. Anna seko tam, kā izskatās un viņai piemīt lieliska stila izjūta.

Patrīcija no Vidzemes (otrā no kreisās). Pensionāre – vecmāmiņa no Ģikšiem, Amatas pagastā, kas dzīvo laikam līdzi. Prot strādāt ar datoru un aktīvi izmanto Skype saziņai ar mazbērniem, no kuriem daļa ir ārzemēs. Agrāk strādājusi kā mājturības, latviešu valodas un literatūras skolotāja.Patrīcija mīl dalīties savā pieredzē un viņai patīk aktīva sabiedriskā dzīve, šobrīd darbojas pensionāru klubiņā, kā arī apmeklē karatē nodarbības, lai prastu aizstāvēties un uzturētu sevi labā fiziskajā formā, reizi nedēļā apmeklē baseinu.Pēcpusdienās un vakaros skatās dažādus seriālus.

Konstantīns no Rīgas (trešais no kreisās). Smaidīgs kungs, kuram šad un tad labpatīk iedzert. Dzimtā valoda Konstantīnam ir krievu, tomēr labi pārzina arī latviešu valodu. Viņš zina tuvumā esošos labos lietoto apģērbu veikalus, iepirkšanās tajos ir viena no rīcībām, ko viņš atbalsta kā zaļā dzīvesveida piekritējs.Konstantīnam biznesa pasaule nav tuvu, un arī makšķerēšana ir vairāk kā vaļasprieks, ne amats, tomēr atrastā makšķere lieti noder dažādu attaisnojumu radīšanai, kad viņa sieva vēlas zināt, ko Konstantīns dienas laikā sadarījis, turklāt arī upju zivis netālu no mājās daudzviet var nopirkt, lai būtu, ko makšķeres galā iekarināt.

Ēriks (trešais no labās) dzīvo mazpilsētā īrētā dzīvoklī (jo tā ir lētāk), dzied korī, spēlē futbolu, ir ieguvis augstāko izglītību un jau kopš studiju gadiem strādā par kurjeru. Viņam pieder mazdārziņš dārziņu kooperatīvā, kurā audzē sev dārzeņus un rīko sanākšanas kaimiņiem, pārspriežot dažādas aktualitātes.Ēriks ir aktīvs Latvijas pilsonis, kura hobijs ir sekot līdzi notiekošajam valstī. Dzīvojot pilsētā, viņš darbojās jauniešu organizācijā veselības jomā kā brīvprātīgais, taču, pārvācoties uz laukiem, saskārās ar apgrūtinājumiem, ko rada mentālais un fiziskais attālums līdz pilsētai, lai iesaistītos un līdzdarbotos dažādos lēmumu pieņemšanas procesos, tādēļ internets kalpo par būtisku komunikāciju kanālu.

Barbara no Kurzemes (otrā no labās). Māksliniece un sapņotāja.Barbara strādā apmaksātu darbu NVO. Savukārt savā brīvajā laikā Barbara māca citiem vietējiem iedzīvotājiem, galvenokārt jauniešiem, spēlēt ģitāru.Viņas vārdā esošie divi „R” burti norāda uz Barbaras stipro gribu – viņa lieliski prot panākt to, ko vēlas. Mērķtiecīga un spītīga - īsta kurzemniece. Garšo vīns, dod priekšroku vietējiem – Kurzemes vīniem.  Čakla rokdarbniece. Pašlaik Barbarai vēl nav savas ģimenes un dzīvesbiedra.

Jezups no Latgales (pirmais no labās). Jezups ir varen omulīgs, labsirdīgs un jautrs kungs. Neskatoties uz savu brango augumu, viņš ir aktīvi iesaistījies vietējos pašdarbības kolektīvos – dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā un dzied korī, kurus pārstāvēs arī šīs vasaras Dziesmu svētkos.Jezupa amats ir siera darīšana, viņš arī Siera klubā. Aktīvais kungs jau paspējis izaudzināt trīs meitas – katra skolojusies citā Latvijas pilsētā (Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā), kur arī plāno palikt uz dzīvi. Bet par to Jezupam prieks – meitas ir Latvijā. Viņam garšo šmakovka, reizēm arī sanāk aizrauties, tomēr darboties vēlme un daudzie darbi drīz nogādā Jezupu atpakaļ uz kājām.

 

 


« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 12.09.2016 16:04:54

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Notikumu kalendārs
forward
forward
Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »