Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 18.07.2019 03:33
Rozālija, Roze
Dienas teikums

Cilvēks nekad nevar būt brīvs no pienākuma. (A. Bels)

Aicina uz bezmaksas apmācībām “Latvijas Kultūras vēstnieku vasaras nometne 2019”

 

Lai sniegtu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam pilnveidot sadarbību ar Latvijas dažādu tautību kopienām par kultūru un tās mijiedarbi ar minoritāšu kultūrām, veidojot starpkultūru dialogu, dažādu kopienu līderi no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties bezmaksas izglītojošās apmācībās “Latvijas Kultūras vēstnieku nometne 2019”, kas notiks no 25. līdz 28. jūlijam Smārdes pagasta viesu namā “Kalna Žagari”. Nometni organizē biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā un Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Četru dienu nometnes “Latvijas Kultūras vēstnieku vasaras nometne 2019” programma veidota tā, lai sniegtu ikvienam zināšanas un prasmes gan vietējās kopienas aktivitāšu īstenošanai, gan sevis profesionālajai pilnveidei, gan arī izpratni, kā veidot starpkultūru dialogu. Nometnes dalībniekiem būs iespēja apgūt zināšanas, kas noderēs tālākajā profesionālajā darbībā, piemēram, radošumu izmantojot dizaina domāšanas metodi, projektu rakstīšanu, kopienu iniciatīvu veidošanas padomus, efektīvas komandas veidošanas priekšnosacījumus, publisko runu, komunikāciju sociālajos medijos un publicitātes veidošanu, personības izaugsmes nosacījumus. Apmācību programma pieejama tīmekļa vietnē www.sadarbībasplatforma.lv.

Nometnes lektori būs savas nozares eksperti par dažādām ar kultūru un sabiedrības saliedēšanu saistītām tēmām, NVO un institūciju pārstāvji, iepriekšējo gadu Latvijas kultūras vēstnieku absolventi, kuri dalīsies zināšanās un iegūtajā pieredzē. Starp nometnes lektoriem var minēt filozofu Valdi Svirski, mākslas un radošo prasmju pedagoģi Sandru Konstanti, diriģentu un aktīvu sabiedrisko darbinieku Intu Teterovski, pieredzējušu projektu vadības eksperti Inesi Vaivari, profesionālu kouču un supervizori Evija van der Beek, Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu u.c.

Tie apmācību dalībnieki, kuri būs līdzdarbojušies nometnē, varēs palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās latviskās kultūras apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā. Turklāt katram būs iespēja prezentēt pārstāvēto organizāciju, iepazīstinot ar tās galvenajiem darbības virzieniem un sasniegumiem. Dalībnieki gūs arī iedvesmu turpmākam darbam un iespēju satikt līdzīgi domājošos, lai veidotu ilgtermiņa partnerības.

Latvijas Kultūras vēstnieku vasaras nometne paredzēta daudzveidīgai auditorijai – no mazākumtautību, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un dažādu tautību kopienu līderiem līdz pat pašvaldību iestāžu un mediju pārstāvjiem. Dalībai nometnē drīkst pieteikties arī jau esoši kultūras vēstnieki. Vienīgais nosacījums – dalībniekam jāzina latviešu valoda tādā līmenī, lai izprastu lektora stāstījumu un varētu kopā ar grupas biedriem veikt dažādus radošos uzdevumus.

Pieteikšanās “Latvijas Kultūras vēstnieku nometne 2019” līdz 15. jūlijam, aizpildot pieteikuma formu tiešsaistē. Tie 25 dalībnieki, kuriem būs iespēja apmeklēt nometni, saņems apstiprinājumu līdz 20. jūlijam. 

Nometnes noslēgumā ikviens dalībnieks saņems apliecinājumu par dalību, kā arī tiks uzņemts Latvijas Kultūras vēstnieku saimē.

Par kustību Latvijas Kultūras vēstnieki:

Latvijas kultūras vēstnieku kustības sākums meklējams 2012. gadā, kad notika pirmās mācības. Ideja par šādu kustību aizgūta no Lielbritānijas. Katru gadu notiek dažādi Latvijas Kultūras vēstnieku rīkoti pasākumi Latvijas reģionos, kā arī tiek organizētas apmācības gan jau esošajiem, gan topošajiem kultūras vēstniekiem, paplašinot šīs iniciatīvas kopienu. Kopīga zināšanu pilnveidošana un sapulcēšanās vienuviet ir pamats dažādu partnerību iedibināšanai un attīstībai, kā arī ierosmes gūšanai turpmākam darbam. Kopš 2017. gada Latvijas Kultūras vēstnieku aktivitātes atbalsta British Council pārstāvniecība Latvijā.

 

Papildu informācijai:

Lauma Celma

E celma.lauma@gmail.com

T. 29822258

http://www.sadarbibasplatforma.lv/

https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/

https://twitter.com/sadarbibasplatf

 


« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 05.07.2019 13:46:46

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »