Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 18.07.2019 03:30
Rozālija, Roze
Dienas teikums

Cilvēks nekad nevar būt brīvs no pienākuma. (A. Bels)

Valdība konceptuāli atbalsta valsts finansējuma palielināšanu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai

 

Otrdien, 9. jūlijā, valdība izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību piešķirt papildus līdzekļus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai, atbalstot finansējuma palielināšanu šim mērķim, sākot ar 2020. gadu.

Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņu daudzums, kā arī plūdu un palu biežums palielinās, meliorācija kļūst arvien nozīmīgāka zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un palielināšanai, kā arī iedzīvotāju civilās drošības nodrošināšanā.

Pēc ZM ierosinājuma valdība konceptuāli atbalstīja ikgadējā valsts budžeta finansējuma palielināšanu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai 2020. gadā par 376,7 tūkstošiem eiro, (kopā 2020. gadā – 3,743 miljoni eiro), 2021. gadā – 1,515 miljoniem eiro (kopā 2021. gadā – 4,881 miljoni eiro) un 2022. gadā – par 2,966 miljoniem eiro (kopā 2022. gadā – 6,332 miljoni eiro). 2019. gadā no valsts budžeta meliorācijas kadastra uzturēšanai, valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai ir piešķirti 3,36 miljoni eiro.

Patlaban piešķirtos valsts budžeta līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētājam prioritāri ir pienākums novirzīt par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem atjaunoto un pārbūvēto meliorācijas objektu uzturēšanai, kā arī meliorācijas kadastra nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Savukārt pārējiem valsts nozīmes meliorācijas sistēmu likumā noteiktajiem ekspluatācijas un uzturēšanas darbiem valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami.

Vienlaikus ZM rosina rast risinājumu valsts finansējuma elastīga modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku meliorācijas projektu īstenošanai. ZM uzskata, ka meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība būtu racionālāka un ilgtspējīgāka, ja tiktu rasts risinājums papildu finanšu instrumenta izveidei, piemēram, izveidojot Meliorācijas attīstības fondu, kurā būtu pieejamas valsts investīcijas projektu īstenošanai neatkarīgi no meliorācijas sistēmas veida un statusa, kuri nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu risku.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu šim mērķim 2020. un turpmākajos gados tiks izskatīti valdībā, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2020. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, bet ārkārtējās situācijas gadījumā saglabāt līdzšinējo praksi un nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tas nepieciešams, lai meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība valstī būtu racionāla un ilgtspējīga.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

 


« Atgriezties pie rakstiem



Pēdējo reizi izmaiņas veiktas: 05.07.2019 13:46:46

Vārkavas novada pašvaldības dome
Izstrādāts SIA "DATATEKS", 2010
wheat

Kontaktinformācija
Tālrunis: 65329632, 28239646
E-pasts: dome@varkava.lv
Atbildīgais par mājas lapas saturu: Dagnija Dudarjonoka
Tālrunis: 20385972

Notikumu kalendārs
forward
forward
Veselā miesā vesels gars

Aprīlī daudzās pasaules valstīs tika atzīmēta Pasaules Imunizācijas nedēļa, uzsverot vakcinācijas nozīmi katrā dzīves posmā – jaundzimušajiem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Latvijā Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir pieejama vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, bet pieaugušajiem – ik pēc 10 gadiem pret difteriju un stingumkrampjiem. Turklāt par valsts budžeta līdzekļiem tiek vakcinēti bērni pret ērču encefalītu, kuri dzīvo teritorijās ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā valsts teritorijā.

“Imunizācija ir liels sabiedrības veselības sasniegums, jo miljoniem bērnu ir saglabāta veselība un pat dzīvība, novērstas ciešanas, ko izraisa infekcijas slimības un to nelabvēlīgas sekas. Vakcinācijas rezultātā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām Latvijā ir novērsta vai samazināta līdz tādam līmenim, kas nekad nav bijis reģistrēts. Līdz ar to, ja cilvēks nav bijis vakcinēts un nav pārslimojis bērnībā, turpmākajā dzīves gaitā viņš paliek neimūns, un viņam ir risks inficēties un saslimt tad, kad viņš to negaida. Svarīgi atcerēties, ka vairākas slimības, pret kurām vakcinē bērnībā, nevakcinētajiem pusaudžiem un pieaugušajiem norit smagāk” -, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pateicoties tikko notikušajai SPKC kampaņai “Pasargāts, jo vakcinēts”, pieaugušo vakcinācijas skaits pret difteriju 2017. gada janvārī-martā pieaudzis par 49% salīdzinājumā ar vidējo vakcināciju skaitu tajā pašā periodā pēdējo 3 gadu laikā. SPKC epidemiologi atzīst, ka šī ir ļoti pozitīva tendence, jo Latvijā imunizācijas aptvere pret difteriju nav pietiekoša, savukārt saslimstība ar difteriju pēdējos gados ir pati augstākā Eiropas Savienības valstu vidū.

Informācija no www.spkc.gov.lv

Jūsu jautājums / ieteikums domei
Aptauja

Neviena aptauja nav aktīva.


Aptauju arhīvs »