Cilvēka dzīve ir audums no labiem un sliktiem diegiem. /Viljams Šekspīrs/
Vārda dienas 25.05.2013 02:07
Anšlavs, Junora
Dienas teikums
Nevalstiskās organizācijas Vārkavas novadā
Pēc Latvijas Pilsoniskās alianses mājas lapas datiem nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas, jeb biedrības ir publiskas personas - nevaldības organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju; tās ir organizācijas, kuras veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa. Latvijā ir divi sabiedrisko (nevalstisko) organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi. Šā dokumenta ietvaros šajā jēdzienā netiek ietvertas reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas.
Vārkavas novadā darbojas vairākas biedrības: „Dabas draugu klubs” Vecvārkavā; Ģimenes palīdzības centrs „Ligzda” Vārkavā; „Vārkavas novada pensionāri” Rimicānos; „Dzintars 2007” Rimicānos; biedrība „Vēlme” Vanagos; vecāku biedrība „Pūces māja” Vārkavā; biedrība „Atvases’’ Vārkavā; Vanagos darbojas jauniešu organizācija „Mazpulks”.
Šo nevalstisko organizāciju kontaktinformācija
NVO nosaukums
| Valdes priekšsēdētāja |
Tālrunis |
E-pasta adrese |
„Dabas draugu klubs” |
Helēna Piziča |
29443089 |
|
Ģimenes palīdzības centrs „Ligzda” |
Elvīra Āboliņa |
28715317 |
|
„Vārkavas novada pensionāri”
|
Janīna Ancāne | 20330657 |
|
„Atvases”
| Ilga Pokšāne | 28819170, 28757664
|
|
„Dzintars 2007” | Velta Ziemele | 26562845 |
|
Vecāku biedrība „Pūces māja”
|
Līga Lutinska |
27824074 |
|
„Vēlme”
| Natālija Skutele | 26359741 |
|
Vanagu 198. mazpulks
|
Ināra Kļavinska |
28372941 |
|
Zemāk lasāmā informācija apkopota 2010.gada aprīlī.
Biedrība "Dabas draugu klubs"
Visvairāk pieredzes un paveikto darbu ir Helēnas Pizičas biedrības „Dabas draugu klubs” pūrā. Biedrības sākotne meklējama tālajā 1996. gadā, kad radās nepieciešamība un bija iespējas vērst savu darbību plašāk, kad valstī bija parādījušies nevalstisko organizāciju iedīgļi un citas jaunās sabiedriskās iekārtas novitātes, tādēļ H. Piziča devās uz Daugavpils Pedagoģisko universitāti, kur bija nodibināts Dabas izpētes un vides izglītības centrs (DIVIC), un centram 1997. gada 25. martā tika izveidota Vārkavas nodaļa ( tolaik tam bija vēl Rīgas un Limbažu nodaļas). Vairākas Vārkavas vidusskolas skolēnu paaudzes izauga ar dažādām DIVIC rīkotajām un piedāvātajām aktivitātēm – darbošanos nometnēs, piedalīšanos dažādos semināros, plenēros, pārgājienos, ekskursijās, tāpat pavērās iespēja rakstīt projektus. Kad pieredze bija gūta, tika izlemts, ka ir jāveido sava organizācija, un tā, atdaloties no DIVIC, 2000. gada 22. septembrī „Dabas draugu klubs” kļuva par patstāvīgu organizāciju – biedrību. H. Piziča ir biedrības valdes priekšsēdētāja, valdē darbojas vēl ir 2 valdes locekļi – Zenta Znotiņa un Līga Lazdāne. Biedru skaits ik gadu mainās, jo vairums to ir skolēni, vidusskolēni, parasti tas svārstās no 15 – 20 cilvēkiem.
Biedrības mērķi ir: Latvijas sabiedrības vides apziņas un vides izglītības līmeņa celšana; Latvijas bioloģiskās daudzveidības pētījumu organizēšana un rezultātu izmantošana sabiedriskās vides politikas ietekmēšanā; sabiedrības demokratizācijas procesu veicināšana.
Biedrības mērķi ir: Latvijas sabiedrības vides apziņas un vides izglītības līmeņa celšana; Latvijas bioloģiskās daudzveidības pētījumu organizēšana un rezultātu izmantošana sabiedriskās vides politikas ietekmēšanā; sabiedrības demokratizācijas procesu veicināšana.
Biedrības „Dabas draugu klubs” lielākie īstenotie projekti:
- 2000.gadā pabeigti projekti „Vārkavas takas” veidošanai, tos finansēja Reģionālais vides centrs Centrālai un Austrumeiropai; Eiropas Kultūrmantojuma dienas Vārkavā „Latvijas lauku ainavu saglabāšana”, finansēja Vārkavas novads, Preiļu rajona padome.
- 2001. gadā – projekts „Stārķu ligzdu remonts”, finansēja ASV donororganizācija „Ecologia”; nometne „Dabas skola” Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds; projekts „Mājas suņu parāde”, finansēja Vārkavas novads.
- 2002.gadā – Preiļu rajona NVO konference „Ilgtspējīga attīstība un tās realizācija Preiļos”, finansēja Reģionālais vides centrs Centrālai un Austrumeiropai; nometne „Dabas skola” Daugavpils Universitātes Dabaszinību fakultātes mācību bāzē „Ilgas”, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds; darba un atpūtas nometne Preiļos, finansēja Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs.
- 2003. gadā – Preiļu rajona skolēnu konkurss „Dabas skola pie ūdens”, finansēja Reģionālais vides centrs Centrālai un Austrumeiropai; nometne „dabas skola” Ķemeru nacionālajā dabas parkā, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.
- 2004.gadā – nometne „Dabas skola” Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.
- 2005.gadā – nometne „Dabas skola” Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.
- 2006.gadā - nometne Daugavpils Universitātē, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds.
- 2007.gadā - nometne Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā un Dabas muzejā, finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds.
Ikgadējie projekti – darba talkas Dubnas upes krastu sakopšanai; Mežu vai Ūdens dienas, mācību ekskursijas „Vārkavas takā”; bioloģiskās sugu daudzveidības pētījumi; dalība dažādos konkursos, semināros, akcijās, konferencēs.
Katru gadu, sākot no 1996. gada, tiek rīkotas nometnes bērniem, kam interesē bioloģija, vides problēmas novadā, valstī un pasaulē. Kopā 13 gadu laikā ir noorganizētas 16 nometnes 415 bērniem!
Katru gadu, sākot no 1996. gada, tiek rīkotas nometnes bērniem, kam interesē bioloģija, vides problēmas novadā, valstī un pasaulē. Kopā 13 gadu laikā ir noorganizētas 16 nometnes 415 bērniem!
Šai informācijai būs pievienoti H. Pizičas veidotie materiāli: biedrības „Dabas draugu klubs” prezentācija, kopsavilkums par nometņu darbu un Vārkavas takas ceļvedis.
Biedrība "Ģimenes palīdzības centrs "Ligzda""
Biedrības „Ģimenes palīdzības centrs „Ligzda”” veidošanas iniciators 2001. gadā bija Vārkavas pagasta padomes priekšsēdētājs Artūrs Štagars. Tolaik, tāpat kā šobrīd, bija daudz ieceru, daudz problēmu, kas jārisina, tādēļ daļa aktīvākās vietējās sabiedrības iesaistījās biedrības dibināšanā, un tie bija – Ināra Armane, Jeļena Vārpsaliete, Lucija Armane, Elvīra Āboliņa, Lidija Štagare, Veronika Vaivode, Inta Klindžāne, Skaidrīte Medne, Voldemārs Utināns, Lidija Upeniece, Līga Upeniece, Regīna Utināne, Sandra Leikuča, Valentīna Vaivode, Irēna Leikuča, Zinaīda Stubure, Ināra Landsmane, Aija Bitinas, Artūrs Štagars. Pirmā tās valdes priekšsēdētāja bija Zinaīda Stubure, kopš 2004. gada biedrības valdes priekšsēdētāja ir Elvīra Āboliņa. Biedrības mērķi ir apzināt ģimenes problēmas, apgūt šo problēmu cēloņus un atbilstoši izstrādāt darbības programmas kultūras un pašizglītības jomās, tādējādi sekmējot pagasta iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskajā apritē; nodarboties ar sociālās palīdzības sniegšanu bērniem un jauniešiem no nelabvēlīgajām un mazturīgajām ģimenēm, veciem ļaudīm u.c.;sadarbībā ar skolu veikt konsultācijas bērnu vecākiem, nodrošināt iedzīvotāju interešu izglītību, organizēt nodarbības pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai skolai; popularizēt centra darbību masu informācijas līdzekļos; sadarboties ar citām biedrībām.
Biedrības īstenotie projekti – 2003. gadā 600 lati gūti no Latvijas Kultūrkapitāla fonda biedrības jauniešu kluba „Dzeguzēni” jaunrades avīzes izdošanai – tika iegādāts dators un printeris. 2004. gadā realizēts Karalienes Juliānas fonda projekts par 5000 latu un 7000 eiro, kas deva iespēju nodrošināt biedrības telpas, proti, visu tautas namu ar materiālo bāzi (lielu ieguldījumu šī projekta tapšanā deva Inta Klindžāne). 2009. gadā ar Hipotēku un zemes bankas piešķirtajiem līdzekļiem īstenots lapenes projekts „Apdzīvosim saliņu!”. Pašlaik ir iesniegts projekts Kopienu iniciatīvas fondam (datora, kafijas automāta un citu sadzīves priekšmetu iegādei ērtām un patīkamām viesošanās reizēm biedrības telpās), tāpat atbilde tiek gaidīta no „Leader” programmas projekta, kas paredz skaņu aparatūras iegādi. („Leader” projekts tika atbalstīts.)Biedrības darbība ir ciešā saiknē ar kultūras darbu, tādēļ problēmas ir ļoti līdzīgas, viena no tām ir telpu trūkums, un to varēs atrisināt tautas nama piebūves celtniecība, ja vien tas būs iespējams.
Biedrība "Vārkavas novada pensionāri"
Biedrība „Vārkavas novada pensionāri” 2006. gadā radās, pateicoties nu jau viņsaulē aizgājušajam Jānim Bičolam, kurš ap sevi pulcināja domubiedrus no Augšmuktiem, Lazdāniem. Biedrības izveidi paātrināja 2006. gadā noritējusī Latvijas pašvaldību skate, kur viens no vērtēšanas kritērijiem bija nevalstisko organizāciju esamība. Dibinātāji bija Valērija Krišova, Regīna Lazdāne, Juris Klimkāns, Staņislavs Kalvāns, Astrīda Spuriņa, Jānis Bičols, Janīna Ancāne., valdē tika ievēlēti – par valdes priekšsēdētāju - Jānis Bičols, Astrīda Spuriņa, Janīna Ancāne, šobrīd valdes priekšsēdētāja ir Janīna Ancāne valdes locekļi – Helēna Lazdāne un Staņislavs Kalvāns, pašlaik biedrībā darbojas 53 novada pensionāri.
Biedrība ir noslēgusi īres līgumu ar pašvaldību par bijušās pasta telpas nomu, ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latgales reģionālo pensionāru biedrību, citām nevalstiskajām organizācijām, pensionāriem ir bijusi izdevība pāris reižu doties bezmaksas ekskursijās pa Latviju. Pēdējo divu gadu laikā šī nevalstiskā organizācija ir īstenojusi 2 Nīderlandes fonda KNHM mazo grantu projektus Arendolē – parka atpūtas vietas un estrādes izveidi, šobrīd Kopienu iniciatīvas fondā ir iesniegts projekts biedrības telpu labiekārtošanai.
Biedrība "Dzintars 2007"
2007. gada 4. maijā Rimicānu ciema jaunieši un vietējā sabiedrība pieņem lēmumu par biedrības „Dzintars 2007” dibināšanu. Valdē tolaik darbojās Mairita Stulpiņa, Mareks Lazdāns, Aldis Upenieks, Maija Praņevska, Evita Jaudzema. Valdes priekšsēdētāja bija M. Stulpiņa. 2007. gada 25. jūnijā biedrība „Dzintars 2007” tika ierakstīta LR Uzņēmumu reģistrā. No 2007. gada 26. oktobra līdz 2009. gada 15. jūnijam biedrību vada Vija Jakimova (augšējā fotogrāfijā), kas ir biedrības dibināšanas iniciatore, statūtu autore, aktīvākā biedre.
Kādu brīdi biedrības darbībā bija vērojams apsīkums, taču kopš neilga laika tā atkal sākusi darboties.
Pa šo laiku ir nomainījies valdes sastāvs un ievēlēts jauns priekšsēdētājs. Pašlaik valdes sastāvā darbojas Anita Ruča, Silvija Ziemele, Velta Ziemele, Astrīda Spuriņa, Evita Jaudzema un par biedrības „Dzintars 2007” priekšsēdētāju ir ievēlēta Velta Ziemele.Tās biedri ir Ella Januševska, Inga Some, Ināra Kokiņa, Iveta Some, Aiga Vingre, Vija Jakimova.
Biedrības darbība iesākās ar bijušās Rimicānu pamatskolas sporta laukuma sakopšanas talku, skaistās puķudobes izveidošanu pie skolas, Rimicānu daudzdzīvokļu mājas fasādes remontu un pagalma sakopšanu. Biedrības izlolots un virzīts ir Nīderlandes fonda KNHM projekts „Sabiedrība ar dvēseli. Iedzīvotāji veido savu vidi” Vārkavas novadā, ko 2007. gadā (sadarbībā ar Vārkavas novada domi) uzņēmās koordinēt valdes locekle M. Praņevska.
Kādu brīdi biedrības darbībā bija vērojams apsīkums, taču kopš neilga laika tā atkal sākusi darboties.
Pa šo laiku ir nomainījies valdes sastāvs un ievēlēts jauns priekšsēdētājs. Pašlaik valdes sastāvā darbojas Anita Ruča, Silvija Ziemele, Velta Ziemele, Astrīda Spuriņa, Evita Jaudzema un par biedrības „Dzintars 2007” priekšsēdētāju ir ievēlēta Velta Ziemele.Tās biedri ir Ella Januševska, Inga Some, Ināra Kokiņa, Iveta Some, Aiga Vingre, Vija Jakimova.
Biedrības darbība iesākās ar bijušās Rimicānu pamatskolas sporta laukuma sakopšanas talku, skaistās puķudobes izveidošanu pie skolas, Rimicānu daudzdzīvokļu mājas fasādes remontu un pagalma sakopšanu. Biedrības izlolots un virzīts ir Nīderlandes fonda KNHM projekts „Sabiedrība ar dvēseli. Iedzīvotāji veido savu vidi” Vārkavas novadā, ko 2007. gadā (sadarbībā ar Vārkavas novada domi) uzņēmās koordinēt valdes locekle M. Praņevska.
Biedrības „Dzintars 2007” mērķi ir:
2.1.sabiedrības prioritāro vajadzību izzināšana un realizācija;
2.2. sabiedrības un indivīdu sociālās integrācijas, saskaņas un labklājības attīstības veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot:
2.2.1. bērnu, jauniešu, pieaugušo un sociālo riska grupu tālākizglītībai;
2.2.2. sabiedrības un vides veselības veicināšanai;
2.2.3. vietējās sabiedrības sociālā klimata uzlabošanai;
2.2.4. sabiedrības sociālo grupu savstarpējās sadarbības attīstīšanai un popularizēšanai;
2.2.5. jauniešu iespējām laukos;
2.2.6. iedzīvotāju un institūciju līdzdalības paaugstināšanai sabiedrības dzīves norisēs;
2.2.7. sabiedrības un pašvaldības tuvināšanās;
2.3. Starpinstitucionalās sadarbības attīstīšana;
2.4. Līdzdarbošanās un piedalīšanās pasākumos un projektos, kas vērsti uz sabiedrības attīstību un labklājību;
2.5. Līdzsvarotas sabiedrības, ekonomikas un vides ekoloģiskā stāvokļa attīstības ideju popularizēšana;
2.6. Līdzīgas darbības pieredzes apmaiņa Latvijā un ārzemēs.
Pašlaik rit darbs pie Kopienu iniciatīvu fonda projekta „Palīdzēsim māmiņai”. Šī projekta mērķis ir palīdzēt nevalstiskajām organizācijām Latvijas reģionos, kas īsteno pasākumus, lai sniegtu praktisku atbalstu māmiņām un veicinātu pašpalīdzības pasākumu attīstību vietējās kopienās.
Biedrība "Vēlme"
Biedrība „Vēlme” LR Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 2009. gada 1. oktobrī. Pagaidām tajā darbojas 3 biedri, kas ir arī valdes locekļi – Nataļja Skutele, Gunārs Skutelis, Ināra Kļavinska.
Biedrības mērķi:
- veicināt un atbalstīt vietējo iedzīvotāju pašdarbības centienus un radošās aktivitātes;
- popularizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo tālākizglītību;
- veicināt aktīvo dzīvesveidu.
Par šo biedrību stāsta tās valdes priekšsēdētāja Nataļja Skutele: „Domāju, ka šobrīd vēl pāragri par mūsu biedrību ko rakstīt vai teikt, jo nekas reāli taustāms vēl nav paveikts. Arī par biedrību, tādā tradicionālajā izpratnē mūs nevarētu vēl saukt, jo biedrībai ir tikai pats „kodols”- valde, kā to pieļauj likumdošana, un liela vēlēšanās paveikt ko labu... Biedrības nosaukums tādēļ arī ir „Vēlme”, t.i., ja tev ir laba ideja vai vēlies atbalstīt uzsākto darbu - nāc un piedalies!
Viens, protams, neesi karotājs. Arī šobrīd, kad visu laiku paņem darbs un mazā meitiņa, idejas un labie nodomi bez atbalsta no malas paliktu uz papīra vien.
Doma par biedrības dibināšanu radās pavisam nejauši, kad redzēju kādus vienreizējus darbus var paveikt, ja sapulcini domubiedrus.Es runāju par iniciatīvu grupām, kas darbojas mazo grantu projektu ietvaros - labiekārtota peldvieta un Vanagu centra apkārtne, baznīcas kosmētiskais remonts un žogs tai apkārt, skolā - pirmsskolas omulīgā klasīte, sporta laukums, muzejs. Vienreizēji! Tie bija cilvēki, kas apvienojās konkrētam mērķim, bet izrādījās, ka arī lielākos projektos, tīri finansiāli, priekšroka tiek dota tādām biedrībām un jaundibinājumiem, tai skaitā Preiļu partnerības popularizētajā „Leader” projektos.
Šī brīža valsts finansiālā situācija un arī draudoši izskanējušais mazo lauku skolu likteņa jautājums, iedarbojās „iedvesmojoši”... Skaidrs, ka neviens no malas nenāks un nerūpēsies par to, lai te, Vanagos, kaut kas notiktu, bet šeit dzīvo kolosāli, radoši cilvēki. Vēl aizvien atmiņā Valērijas Praņevskas klūdziņu pinēju kursi, Līvānu autoskolas autovadītāju kursi, Zanes Praņevskas floristikas nodarbības, bijušo skolas absolventu, kā arī vietējo iedzīvotāju rokdarbu izstādes, kur nu vēl radošie kolektīvi - dziedošo māmiņu ansamblis „Dziedi līdzi!”, vidējās paaudzes deju kopa „Vanagi”, skolas pulciņi. Gribētos to visu pasargāt. Tādēļ šobrīd tiek lolota doma par „Radošā (sabiedriskā) centra” telpu izveidošanu skolas ēkā, kur būtu vieta visām šādām un daudzām citām aktivitātēm. Finansiāla pamata biedrībai nav, tādēļ sirsnīgs paldies visiem, kas pilnīgi nesavtīgi jau mūs atbalstījuši. Paldies Elitai Dzenei par padomu, konsultācijām un iedvesmu, it īpaši, biedrības dibināšanas brīdī, paldies skolas direktorei Janīnai Praņevskai par sapratni un palīdzību, mūsu Antrai Vilcānei par veicamo darbu virzīšanu, jo pašiem diemžēl pieredzes šādu projektu realizācijā trūkst.
Mēs visi esam savās ikdienas rūpēs un gaitās, un nav nedz laika, nedz arī brīžiem vēlēšanās domāt par ko citu. Arī man tā bieži vien ir, tādēļ ir vajadzīgi domubiedri, kāds uzmundrinošs vārds, kādas konkrētas zināšanas, pieredze, prasmes, arī laiks, ko ziedot kopīgam labumam. Tas ir liels un nenovērtējams spēks. Ideju ir daudz, taču katrai no tām ir vajadzīgi savi rosinātāji un savi darītāji. Tas nav paveicams vienam, tādēļ veiksim to kopīgiem spēkiem. Meklēsim katrai idejai domubiedrus un rīkosimies, ja vien ir vēlme.”
Viens, protams, neesi karotājs. Arī šobrīd, kad visu laiku paņem darbs un mazā meitiņa, idejas un labie nodomi bez atbalsta no malas paliktu uz papīra vien.
Doma par biedrības dibināšanu radās pavisam nejauši, kad redzēju kādus vienreizējus darbus var paveikt, ja sapulcini domubiedrus.Es runāju par iniciatīvu grupām, kas darbojas mazo grantu projektu ietvaros - labiekārtota peldvieta un Vanagu centra apkārtne, baznīcas kosmētiskais remonts un žogs tai apkārt, skolā - pirmsskolas omulīgā klasīte, sporta laukums, muzejs. Vienreizēji! Tie bija cilvēki, kas apvienojās konkrētam mērķim, bet izrādījās, ka arī lielākos projektos, tīri finansiāli, priekšroka tiek dota tādām biedrībām un jaundibinājumiem, tai skaitā Preiļu partnerības popularizētajā „Leader” projektos.
Šī brīža valsts finansiālā situācija un arī draudoši izskanējušais mazo lauku skolu likteņa jautājums, iedarbojās „iedvesmojoši”... Skaidrs, ka neviens no malas nenāks un nerūpēsies par to, lai te, Vanagos, kaut kas notiktu, bet šeit dzīvo kolosāli, radoši cilvēki. Vēl aizvien atmiņā Valērijas Praņevskas klūdziņu pinēju kursi, Līvānu autoskolas autovadītāju kursi, Zanes Praņevskas floristikas nodarbības, bijušo skolas absolventu, kā arī vietējo iedzīvotāju rokdarbu izstādes, kur nu vēl radošie kolektīvi - dziedošo māmiņu ansamblis „Dziedi līdzi!”, vidējās paaudzes deju kopa „Vanagi”, skolas pulciņi. Gribētos to visu pasargāt. Tādēļ šobrīd tiek lolota doma par „Radošā (sabiedriskā) centra” telpu izveidošanu skolas ēkā, kur būtu vieta visām šādām un daudzām citām aktivitātēm. Finansiāla pamata biedrībai nav, tādēļ sirsnīgs paldies visiem, kas pilnīgi nesavtīgi jau mūs atbalstījuši. Paldies Elitai Dzenei par padomu, konsultācijām un iedvesmu, it īpaši, biedrības dibināšanas brīdī, paldies skolas direktorei Janīnai Praņevskai par sapratni un palīdzību, mūsu Antrai Vilcānei par veicamo darbu virzīšanu, jo pašiem diemžēl pieredzes šādu projektu realizācijā trūkst.
Mēs visi esam savās ikdienas rūpēs un gaitās, un nav nedz laika, nedz arī brīžiem vēlēšanās domāt par ko citu. Arī man tā bieži vien ir, tādēļ ir vajadzīgi domubiedri, kāds uzmundrinošs vārds, kādas konkrētas zināšanas, pieredze, prasmes, arī laiks, ko ziedot kopīgam labumam. Tas ir liels un nenovērtējams spēks. Ideju ir daudz, taču katrai no tām ir vajadzīgi savi rosinātāji un savi darītāji. Tas nav paveicams vienam, tādēļ veiksim to kopīgiem spēkiem. Meklēsim katrai idejai domubiedrus un rīkosimies, ja vien ir vēlme.”
Biedrība "Atvases"
Biedrība „Atvases” savu darbību uzsāka 2009. gada vasarā. Biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrība „Atvases” reģistrēta 2009.gada 19. oktobrī, tās mērķi ir:
1)bērniem un ģimenēm draudzīgas vides izveidošana un uzturēšana Vārkavas novadā;
2)morāla un materiāla atbalsta sniegšana mātēm un ģimenēm ar bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā;
3)veselīga dzīvesveida popularizēšana bērnu un jauniešu vidū;
4)labdarības veicināšana;
5)ģimeņu brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespēju popularizēšana;
6)pieredzes apmaiņa un sadarbība ar citām iestādēm un organizācijā, biedrības mērķu sasniegšanai.
2)morāla un materiāla atbalsta sniegšana mātēm un ģimenēm ar bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā;
3)veselīga dzīvesveida popularizēšana bērnu un jauniešu vidū;
4)labdarības veicināšana;
5)ģimeņu brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespēju popularizēšana;
6)pieredzes apmaiņa un sadarbība ar citām iestādēm un organizācijā, biedrības mērķu sasniegšanai.
Biedrības valdes priekšsēdētāja - Ilga Pokšāne, valdes locekļi ir Silvija Vilcāne un Edgars Vilcāns.
2009. gada 4. novembrī biedrība iesniedza projekta pieteikumu „Bērnu rotaļu un atpūtas laukuma „Bērni – mūsu nākotne” izveide” ELFLA atklāta projektu iesniegumu konkursa pasākumam „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”. (Diemžēl projekts netika atbalstīts.)
Vecāku biedrība "Pūces māja"
Tikai nesen, 2009. gada 7. decembrī, LR Uzņēmumu reģistrā tika ierakstīta vecāku biedrība „Pūces māja”. Biedrības dibināšanas iniciatore ir Vārkavas pamatskolas direktore Skaidrīte Medne, bet valdes priekšsēdētāja ir Līga Lutinska valdes locekļi - Maruta Raudziņa, Zinaīda Stubure, Anna Vaivode, Edgars Plonis, pārējie biedri – Diāna Stubure, Skaidrīte Medne, Valentīna Grigorjeva, Inese Cirša, Solvita Deidule, Inta Kivleniece, Ināra Landsmane, Zenta Upeniece. Biedrība radās kā protests valsts izglītības reformai, kas vēlējās tikai optimizēt, nedomājot par cilvēkiem. Biedrības mērķi ir pilsoniskā, sabiedriskā attīstīšana; labdarības un labklājības veicināšana; vecāku izglītības, kultūras līmeņa padziļināšana un veselīga dzīvesveida propogandēšana. Biedrībai ir daudz ieceru un arī daži paveikti darbi, proti, teatrāls uzvedums Ziemassvētkos, ekskursija uz Akvaparku 50 cilvēkiem, ko dāvāja SIA „Sau” īpašnieks Jānis Teilāns, tātad tika atrasts sponsors. Notiek vecāku lekcijas, arī Projektu nedēļā daudzas no tām izskanēja, ir iecere par sakopšanas talkām augustā, zobārstniecības kabineta atvēršanu Vārkavā, labdarības akcijām pirms Ziemassvētkiem un skolas sākuma, tiks rakstīts projekts Nīderlandes fondam par ziemas sporta inventāra iegādi, pie tam biedrības biedri paši cītīgi izmanto Sorosa fonda projekta „Skola lielam un mazam” piedāvātās iespējas mācīties, tāpat ir vēlme piesaistīt līdzekļus, lai varētu organizēt, piemēram, autovadītāju apmācības, masieru, angļu valodas kursus.
Vanagu pamatskolā darbojas mazpulks
Mazpulki ir starptautiska bērnu un jauniešu sabiedriska organizācija, kura Latvijā tika nodibināta 1929. gadā. Sākot ar 1991. gadu, mazpulki darbību pakāpeniski atjauno un mūsdienīgi pilnveido, pateicoties cilvēkiem, kas vienmēr rūpējušies par bērnu izglītību latviskā, darbīgā un sakoptā lauku vidē.Pasaulē mazpulkus pazīst kā 4H (tie ir head – galva, heart – sirds, hands – rokas, health – veselība) klubus. Organizācija dibināta 1902. gadā ASV ar mērķi iesaistīt bērnus uzņēmējdarbības un lauksaimniecības jaunāko tehnoloģiju apguvē. Tagad 4H klubi darbojas 86 valstīs un dod iespēju tūkstošiem bērnu un jauniešu pilnveidot sevi radošā, mērķtiecīgā un sadarbību veicinošā vidē. Šobrīd Latvijas Mazpulku organizācijā ir vairāk nekā 2500 bērnu un jauniešu, kas aktīvi darbojas189mazpulkos.
Latvijas Mazpulku organizācija darbību nosaka statūti, kas jaunā redakcijā apstiprināti mazpulku konferencē 2005.gada 5. februārī.
Organizācijas darbības mērķis: ir veicināt, lai ikviens veidotos par pilnvērtīgu personību – gudru, darbīgu, drošu, lielisku cilvēku; palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei un mācīt iekļauties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā.
Vanagu mazpulks nodibināts pie lauksaimniecības biedrības „Dubna” 1934.gada martā. Aprīlī tam dots numurs 198. Tolaik pieteicās 12 biedri. Mazpulku vadīja skolas pārzinis Andrejs Vaivods, vadītāja vietniece bija Ērika Lāce. Viņa mācīja rokdarbus, mājturību undziedāšanu.
Pirmie Vanagu mazpulcēni bija Anna Lejniece, Filimona Neiceniece, Kārlis Stikāns, Pēteris Mundurs, Jānis Klimkāns, Aloizs Vilcāns, Jānis Staris, Vitālijs Staris, Antons Kļavinskis, Broņislavs Čivkulis, Rozālija Stare. Par mazpulka priekšnieku ievēlēja Broņislavu Čivkuli. Vēlāk mazpulka biedru skaits palielinājās. 1935.gadā mazpulks tika pie sava karoga, 1935.gada maijā to iesvētīja Vanagu baznīcā.
Mazpulcēni audzēja dažādus kultūraugus: kumelītes, sinepes, cukurbietes u.c. Viena no aktīvākajām mazpulka dalībniecēm bija Filimona Neiceniece. Katru gadu rudenī notika skates. Mazpulkā pirmais lauciņš bija 100 m2, kurā audzēja lopbarības bietes. Padarītos darbus atzīmēja burtnīcā. Vēlāk vadītājs iedeva darba grāmatiņu.
Vasarās brauca arī uz mazpulka nometnēm. 1935.gada vasarā Vanagu mazpulks brauca uz mazpulka nometni Koknesē Daugavas krastā. Tur bija iespēja darboties trīs dienas. Cēlās agri, pulksten 6, mazgājās, sakārtojās, brokastoja, tad strādāja. Vakarā kurināja ugunskuru, pie kura dziedāja un gāja rotaļās.. Šo nometni pēdējā dienā apmeklēja Latvijas mazpulku virsvadonis Kārlis Ulmanis. Viņš apbalvoja Vanagu mazpulka dalībnieku Donātu Īvuli, kurš bija atbraucis uz nometni ar paša taisītu balta bērza koka velosipēdu. Nometnēs bieži vien bija sacensības - pieccīņas. Vienā nometnē pieccīņās pirmais darbs bija kaplēšana, tad pogu šūšana, kartupeļu mizošana, orientēšanās gājiens, piektais darbs zēniem bija zirga jūgšana, meitenēm - galda klāšana.
Ziemā mazpulcēni pievērsās rokdarbiem, iestudēja lugas, rīkoja dažādus kursus (mājturības, rokdarbu).
Vanagu mazpulks uzturēja draudzīgus sakarus arī ar pārējiem tuvākajiem mazpulkiem no Līvāniem un Vārkavas.
1940.gadā mazpulks pārtrauca savu darbību.
1993. gada 10.maijā Vanagu pamatskolā notika sanāksme, kurā lēma par Vanagu 198. mazpulka atjaunošanu. Sanāksmē piedalījās pensionāre Filimona Neiceniece, kura bija pirmā mazpulka dalībniece, apbalvota ar nozīmīti “Diženā”. Kā ar “mazumiņu’’ bija iesākusi Vanagu skola mazpulka darbību 1934.gadā, tās tas notika arī šoreiz - vēlēšanos darboties mazpulkā izteica seši skolēni - Matīss Purviņš, Inese Purviņa, Elīna Stabulniece, Ieva Purviņa, Māris Kļavinskis, Ilze Jansone. Sanāksmē piedalījās arī Preiļu Jaunrades centra metodiķe Ilga Peiseniece, Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs M.Liniņš. Todien lēmums par Vanagu 198. mazpulka atjaunošanu tika pieņemts, F.Neicenieci uzņēma par Vanagu 198. mazpulka goda biedri, atjaunotā mazpulka vadītāja kļuva skolotāja Ināra Kļavinska.
Latvijas Mazpulku organizācija darbību nosaka statūti, kas jaunā redakcijā apstiprināti mazpulku konferencē 2005.gada 5. februārī.
Organizācijas darbības mērķis: ir veicināt, lai ikviens veidotos par pilnvērtīgu personību – gudru, darbīgu, drošu, lielisku cilvēku; palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei un mācīt iekļauties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā.
Vanagu mazpulks nodibināts pie lauksaimniecības biedrības „Dubna” 1934.gada martā. Aprīlī tam dots numurs 198. Tolaik pieteicās 12 biedri. Mazpulku vadīja skolas pārzinis Andrejs Vaivods, vadītāja vietniece bija Ērika Lāce. Viņa mācīja rokdarbus, mājturību undziedāšanu.
Pirmie Vanagu mazpulcēni bija Anna Lejniece, Filimona Neiceniece, Kārlis Stikāns, Pēteris Mundurs, Jānis Klimkāns, Aloizs Vilcāns, Jānis Staris, Vitālijs Staris, Antons Kļavinskis, Broņislavs Čivkulis, Rozālija Stare. Par mazpulka priekšnieku ievēlēja Broņislavu Čivkuli. Vēlāk mazpulka biedru skaits palielinājās. 1935.gadā mazpulks tika pie sava karoga, 1935.gada maijā to iesvētīja Vanagu baznīcā.
Mazpulcēni audzēja dažādus kultūraugus: kumelītes, sinepes, cukurbietes u.c. Viena no aktīvākajām mazpulka dalībniecēm bija Filimona Neiceniece. Katru gadu rudenī notika skates. Mazpulkā pirmais lauciņš bija 100 m2, kurā audzēja lopbarības bietes. Padarītos darbus atzīmēja burtnīcā. Vēlāk vadītājs iedeva darba grāmatiņu.
Vasarās brauca arī uz mazpulka nometnēm. 1935.gada vasarā Vanagu mazpulks brauca uz mazpulka nometni Koknesē Daugavas krastā. Tur bija iespēja darboties trīs dienas. Cēlās agri, pulksten 6, mazgājās, sakārtojās, brokastoja, tad strādāja. Vakarā kurināja ugunskuru, pie kura dziedāja un gāja rotaļās.. Šo nometni pēdējā dienā apmeklēja Latvijas mazpulku virsvadonis Kārlis Ulmanis. Viņš apbalvoja Vanagu mazpulka dalībnieku Donātu Īvuli, kurš bija atbraucis uz nometni ar paša taisītu balta bērza koka velosipēdu. Nometnēs bieži vien bija sacensības - pieccīņas. Vienā nometnē pieccīņās pirmais darbs bija kaplēšana, tad pogu šūšana, kartupeļu mizošana, orientēšanās gājiens, piektais darbs zēniem bija zirga jūgšana, meitenēm - galda klāšana.
Ziemā mazpulcēni pievērsās rokdarbiem, iestudēja lugas, rīkoja dažādus kursus (mājturības, rokdarbu).
Vanagu mazpulks uzturēja draudzīgus sakarus arī ar pārējiem tuvākajiem mazpulkiem no Līvāniem un Vārkavas.
1940.gadā mazpulks pārtrauca savu darbību.
1993. gada 10.maijā Vanagu pamatskolā notika sanāksme, kurā lēma par Vanagu 198. mazpulka atjaunošanu. Sanāksmē piedalījās pensionāre Filimona Neiceniece, kura bija pirmā mazpulka dalībniece, apbalvota ar nozīmīti “Diženā”. Kā ar “mazumiņu’’ bija iesākusi Vanagu skola mazpulka darbību 1934.gadā, tās tas notika arī šoreiz - vēlēšanos darboties mazpulkā izteica seši skolēni - Matīss Purviņš, Inese Purviņa, Elīna Stabulniece, Ieva Purviņa, Māris Kļavinskis, Ilze Jansone. Sanāksmē piedalījās arī Preiļu Jaunrades centra metodiķe Ilga Peiseniece, Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs M.Liniņš. Todien lēmums par Vanagu 198. mazpulka atjaunošanu tika pieņemts, F.Neicenieci uzņēma par Vanagu 198. mazpulka goda biedri, atjaunotā mazpulka vadītāja kļuva skolotāja Ināra Kļavinska.
Vanagu mazpulcēni strādā katrs savā lauciņā un audzē savu izvēlēto kultūru. Rudenī skolā tiek rīkota rudens darbu skate. 1995.gadā visi mazpulcēni kopā apstrādāja arī nelielu skolas lauciņu, kur audzēja cukurbietes, lai iegūtu cukuru skolas ēdnīcai. Vēlāk ziemā tika organizētas teorētiskās nodarbības. Daudz uzmanības tiek pievērstsrokdarbiem, tāpat tiek gatavoti arī jaunie mazpulcēni uzņemšanai mazpulkā. 1997.gadā mazpulkā tiek uzņemti 9 jauni mazpulcēni: Ilga Vaivode, Ilze Neiceniece, Natālija Frunza, Ilze Kļavinska, Indra Jansone, Inga Rasčevska, Anastasija Dmitrijeva, Liāna Vilcāne, Nellija Drancāne.
1998.gada 18.septembrī Preiļu Jaunrades centrā notika mazpulku rudens skate - salidojums. Skatē piedalījās Ilze Neiceniece ar savu izaudzēto kukurūzu un Ilze Kļavinska ar daudzām un dažādām pupiņu šķirnēm. Abas meitenes tika izvirzītas uz Latgales novada skati Malnavā. Tur Ilze Neiceniece saņēma 2.pakāpes diplomu, Ilze Kļavinska - 3.pakāpes diplomu.
1999.gada 15.-16.maijā Vanagu pamatskolā notika Preiļu rajona mazpulku salidojums. Tā tika atzīmēta Vanagu mazpulka 65 gadu jubileja un karoga iesvētīšanas svētki.
2000.gada rajona mazpulku skatē kā dalībniece piedalījās Madara Neiceniece. Viņa ieguva pirmās pakāpes diplomu. Madara audzē graudzāles un iegūst sēklas, kuras izmanto savu vecāku saimniecībā.
2003./2004. mācību gadā mazpulks papildinājās ar jauniem dalībniekiem. 2004. gada 3.- 6.jūnijā Vanagu pamatskolas mazpulcēni piedalījās tradicionālajā rajona mazpulku salidojumā.
2004.gada jūnijā Ainārs un Aivars Vaivodi piedalījās konkursā "Mana māja" un tika uzaicināti 4.septembrī uz šī konkursa noslēguma pasākumu K.Ulmaņa "Pikšās".
2004.gada 16.oktobrī Ervīns Praņevskis ar projektu "Palīdzi jaunajiem kokiem!" piedalījās Latgales un Vidzemes mazpulku projektu forumā Limbažu rajona Liepupē.
2006.gadā mazpulcēni strādāja pie saviem projektiem, piedalījās rajona mazpulku pavasara salidojumā Pelēčos un rudens darbu skatē Preiļos. Vēl mazpulcēni piedalījās konkursā "Burkāni zaķu veselībai". Uz novada projektu forumu tika izvirzīti Pauls Purviņš un Zane Lāce.
2007.gadā Zane Lāce audzēja un pētīja lilijas un par savu darbiņu saņēma 1.pakāpes diplomu rajona skatē.
2008.gada 9. februārī biedrības "Latvijas mazpulki" konferencē Rīgā Vanagu mazpulku pārstāvēja Zane Lāce. 2008. gada 10.-11. jūnijā vanadzieši piedalījās mazpulka salidojumā Rožupes pamatskolā. Tai pašā gadā, 17. jūlijā, norisinājās sīpolu audzētāju seminārs zemnieku saimniecībā "Ezerkauliņi". 25. oktobrī notika Latgales mazpulku projektu forums Daugavpilī, tajā piedalījās Zane Lāce un Elīna Vilcāne.Vanagu 198. mazpulka biedri 2009. gadā - Zane Lāce, Ruta Vaivode, Pauls Purviņš, Ieva Skutele, 2.rindā no kreisās: Elīna Vilcāne, Jānis Romāns, Rasma Rusiņa, Aija Skutele, Guntis Romāns.
1998.gada 18.septembrī Preiļu Jaunrades centrā notika mazpulku rudens skate - salidojums. Skatē piedalījās Ilze Neiceniece ar savu izaudzēto kukurūzu un Ilze Kļavinska ar daudzām un dažādām pupiņu šķirnēm. Abas meitenes tika izvirzītas uz Latgales novada skati Malnavā. Tur Ilze Neiceniece saņēma 2.pakāpes diplomu, Ilze Kļavinska - 3.pakāpes diplomu.
1999.gada 15.-16.maijā Vanagu pamatskolā notika Preiļu rajona mazpulku salidojums. Tā tika atzīmēta Vanagu mazpulka 65 gadu jubileja un karoga iesvētīšanas svētki.
2000.gada rajona mazpulku skatē kā dalībniece piedalījās Madara Neiceniece. Viņa ieguva pirmās pakāpes diplomu. Madara audzē graudzāles un iegūst sēklas, kuras izmanto savu vecāku saimniecībā.
2003./2004. mācību gadā mazpulks papildinājās ar jauniem dalībniekiem. 2004. gada 3.- 6.jūnijā Vanagu pamatskolas mazpulcēni piedalījās tradicionālajā rajona mazpulku salidojumā.
2004.gada jūnijā Ainārs un Aivars Vaivodi piedalījās konkursā "Mana māja" un tika uzaicināti 4.septembrī uz šī konkursa noslēguma pasākumu K.Ulmaņa "Pikšās".
2004.gada 16.oktobrī Ervīns Praņevskis ar projektu "Palīdzi jaunajiem kokiem!" piedalījās Latgales un Vidzemes mazpulku projektu forumā Limbažu rajona Liepupē.
2006.gadā mazpulcēni strādāja pie saviem projektiem, piedalījās rajona mazpulku pavasara salidojumā Pelēčos un rudens darbu skatē Preiļos. Vēl mazpulcēni piedalījās konkursā "Burkāni zaķu veselībai". Uz novada projektu forumu tika izvirzīti Pauls Purviņš un Zane Lāce.
2007.gadā Zane Lāce audzēja un pētīja lilijas un par savu darbiņu saņēma 1.pakāpes diplomu rajona skatē.
2008.gada 9. februārī biedrības "Latvijas mazpulki" konferencē Rīgā Vanagu mazpulku pārstāvēja Zane Lāce. 2008. gada 10.-11. jūnijā vanadzieši piedalījās mazpulka salidojumā Rožupes pamatskolā. Tai pašā gadā, 17. jūlijā, norisinājās sīpolu audzētāju seminārs zemnieku saimniecībā "Ezerkauliņi". 25. oktobrī notika Latgales mazpulku projektu forums Daugavpilī, tajā piedalījās Zane Lāce un Elīna Vilcāne.Vanagu 198. mazpulka biedri 2009. gadā - Zane Lāce, Ruta Vaivode, Pauls Purviņš, Ieva Skutele, 2.rindā no kreisās: Elīna Vilcāne, Jānis Romāns, Rasma Rusiņa, Aija Skutele, Guntis Romāns.
Sīkāka informācija par Vanagu 198. mazpulku lasīt šeit.
Vārkavas novada biedrības ir iepazīstinājušas ar savu darbu, mērķiem, ideju pūru un aicina pievienoties radošus, zinošus, aktīvus novada cilvēkus, kas rod sevī spēkus un laiku jaunu ieceru īstenošanai, var sniegt palīdzīgu roku, vēlas iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, kurās ir paredzami un īstenojami taustāmi rezultāti.
08.04.2010.
- Forums
- Vārkavas novada domes rekvizīti
- Pašvaldības un tās iestāžu darbinieki, viņu kontaktinformācija
- Paziņojumi par domes sēdēm
- Domes sēžu protokoli
- Fotogalerija
- Iesniegumu veidlapas
- E - iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem
- Vārkavas novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam
- Informāciju ievietošanai mājaslapā sūtīt uz e-pasta adresi varkavas.novads@inbox.lv. Tālrunis precizējumiem 20385972.
Aptauja