Vārda dienas 23.02.2012 07:31
Haralds, Almants
Dienas teikums
Aleksandrovičs Staņislavs,Lācplēša Kara ordeņa kavalieris.
Dz. 1890.g. 7.janv. Vārkavas pag. Beidzis Tiflisas praporščiku skolu. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 4 Jura krustu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Atvaļināts 1924. g., pēc tam dienējis robežsardzē un policijā.
Miris 1943.g.30.jūl. Apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.
Dz. 1890.g. 7.janv. Vārkavas pag. Beidzis Tiflisas praporščiku skolu. I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, 4 Jura krustu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Atvaļināts 1924. g., pēc tam dienējis robežsardzē un policijā.
Miris 1943.g.30.jūl. Apbedīts Miķeļa kapos Rīgā.
Aļeiņikovs Doremidonts,būvuzņēmējs, dzelzceļu un tiltu būves speciālists.
Dz.1866.g.Krāslavas raj. Svariņu pag. Kopā ar kompanjonu Pēterburgā nodibinājis akciju sabiedrību „Aļeirin”, kas uzbūvēja vairākus dzelzceļus Krievijā un Persijā.1912.g.no poļu muižnieka nopirka Vārkavas pili un veica tur lielus remontdarbus: ievilka elektrību, uzbūvēja ūdensvadu, dzirnavas, kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iegādājās tolaik modernāko lauksaimniecības tehniku. Plānojis būvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonu un Nīcgali. Pēdējais Vārkavas muižas īpašnieks. Miris 1919.g.un apbedīts Rožkalnu pag. Dubencas vecticībnieku kapos.
Dz.1866.g.Krāslavas raj. Svariņu pag. Kopā ar kompanjonu Pēterburgā nodibinājis akciju sabiedrību „Aļeirin”, kas uzbūvēja vairākus dzelzceļus Krievijā un Persijā.1912.g.no poļu muižnieka nopirka Vārkavas pili un veica tur lielus remontdarbus: ievilka elektrību, uzbūvēja ūdensvadu, dzirnavas, kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iegādājās tolaik modernāko lauksaimniecības tehniku. Plānojis būvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonu un Nīcgali. Pēdējais Vārkavas muižas īpašnieks. Miris 1919.g.un apbedīts Rožkalnu pag. Dubencas vecticībnieku kapos.
Ancāns Romualds, aktieris.
Dz.1944.g.1.apr.Preiļu raj. Rožkalnu pag. Augšmuktos. Mācījies Vanagu pamatskolā, Rīgas 14.vakara vidusskolā, studējis Latvijas Valsts konservatorijā Vokālajā nod., beidzis LVK Teātra fak. Kopš 1975.g. - Dailes teātra aktieris. Teātrī ievērību guvis ar lomām-Kalējs (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā”), Ķirškalns (A.Dripes „Pēdējā barjera”), Kaspars (E.Līva”Velnakaula dvīņos”), Juda, Mintauts (J.Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi” un „Indulis un Ārija”).Filmējoties dažādās kinostudijās, nospēlējis ap 100 kinolomas. Nozīmīgākās Latvijā tapušas režisora J.Streiča filmās: policists Martins Beks („Nepabeigtās vakariņas”), Jāzeps Gilučs („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”), muzikants Izidors („Cilvēka bērns”), mākslinieks Vincents („Likteņdzirnas”), Uldis Vītols („Rudens rozes”).
Dz.1944.g.1.apr.Preiļu raj. Rožkalnu pag. Augšmuktos. Mācījies Vanagu pamatskolā, Rīgas 14.vakara vidusskolā, studējis Latvijas Valsts konservatorijā Vokālajā nod., beidzis LVK Teātra fak. Kopš 1975.g. - Dailes teātra aktieris. Teātrī ievērību guvis ar lomām-Kalējs (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā”), Ķirškalns (A.Dripes „Pēdējā barjera”), Kaspars (E.Līva”Velnakaula dvīņos”), Juda, Mintauts (J.Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi” un „Indulis un Ārija”).Filmējoties dažādās kinostudijās, nospēlējis ap 100 kinolomas. Nozīmīgākās Latvijā tapušas režisora J.Streiča filmās: policists Martins Beks („Nepabeigtās vakariņas”), Jāzeps Gilučs („Limuzīns Jāņu nakts krāsā”), muzikants Izidors („Cilvēka bērns”), mākslinieks Vincents („Likteņdzirnas”), Uldis Vītols („Rudens rozes”).
Bārs Egīls,(īst.v. Jānis Tievgalis),dzejnieks.
Dz.1940.g.2.jūn.Rīgā.Mācījies Vārkavas pamatskolā.15 gadus no savas dzīves pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju. Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla”(1998., 2000.).Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V.Atāls, iekļauti 1972.g.-1995.g.sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan. V.Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem. Miris 1997.g.27.jūn. Apbedīts Rēzeknē.
Dz.1940.g.2.jūn.Rīgā.Mācījies Vārkavas pamatskolā.15 gadus no savas dzīves pavadījis cietumos, kur sācis rakstīt dzeju. Tā publicēta žurnālā „Karogs” (1991.), laikrakstā „Literatūra un Māksla”(1998., 2000.).Grāmatā „Nulles vienkāršošana”, kuru izdošanai sakārtojis V.Atāls, iekļauti 1972.g.-1995.g.sacerētie dzejoļi, aforismi, atziņas, filozofiska un humoristiska dzeja, mīlas lirika. Grāmata izdota kopā ar audiokaseti, kurā skan. V.Atāla dziesmas ar Egīla Bāra vārdiem. Miris 1997.g.27.jūn. Apbedīts Rēzeknē.
Bekešs Imants Jānis,Valsts policijas Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks, policijas pulkvedis.
Dz.1955.g.16.aug.Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies Rimicānu p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999.g.- Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999.g.- Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997.-1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks.1984.-1997.g.- Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks.1976.- 1984.g.strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā.1993.g.apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā.
1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dz.1955.g.16.aug.Preiļu raj. Rožkalnu pag. Izglītība: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs. Mācījies Rimicānu p-sk., Vārkavas v-sk., Latvijas Universitātē. Darba pieredze: no 1999.g.- Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1999.g.- Latvijas Republikas Drošības policijas priekšnieks.1998.-1999.g. – Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieks. 1997.-1998.g. – Daugavpils pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks.1984.-1997.g.- Preiļu raj. iekšlietu daļas priekšnieks.1976.- 1984.g.strādājis dažādos amatos Preiļu raj. iekšlietu daļā.1993.g.apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un prezidenta G.Ulmaņa un Metropolīta J.Pujata pateicību par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanas nodrošinājumu Aglonā.
1998.g. apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Bernāne Anita, keramiķe.
Dz.1954.g.13.okt. Līvānos, mācījusies Vanagu pamatskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, studējusi LMA keramikas nodaļā. Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nod.kompozīcijas un amatu mācības pasniedzēja. Mākslas izstādēs piedalās kopš 1980.g. Darbi eksponēti Latvijā, bijušās PSRS valstīs, Polijā, Vācijā, skatāmi privātkolekcijās Zviedrijā, Kanādā, ASV, Austrijā un Francijā.
Blaževičs Antons,prāvests.
Dz.1929.g.14.febr.Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951.g.Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests.
Miris 1995.g.29.martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.
Dz.1929.g.14.febr.Preiļu raj. Vanagos. Mācījies Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1951.g.Bijis Varakļānu un Rēzeknes draudzes vikārs, Balbinovas, Pustiņas, Kalupes, Stirnienes, Naujenes, Dobeles, Aulejas, Ciskādu un Prezmas draudžu prāvests.
Miris 1995.g.29.martā. Apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.
Bojārs Nikodems,ķīmiķis un rakstnieks, ķīmijas doktors, profesors, Latvijas ZA ārzemju loc., Ņujorkas ZA un Ilinoisas ZA loc.
Dz.1925.g.1.jūn. Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pag. Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils valsts skolotāju inst. psk., Daugavpils 1. valsts ģimnāzijā. No 1945.g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes univ., pēc tam Baltijas univ. Pinnebergā, vēsturi-Sanhosē univ., Indiānas univ. Ilinoisas univ. Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentu ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētn. centrā Čikāgā, kopš 1978.g.bijis Indiānas univ. docētājs. Pētījis poliesterus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, halogēnu savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmām un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus angļu val. par politiku un zinātnisko fantastiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus lit.darbus latv.val.
Dz.1925.g.1.jūn. Daugavpilī. Mācījies Vārkavas pag. Zaķīšu pamatskolā, Daugavpils valsts skolotāju inst. psk., Daugavpils 1. valsts ģimnāzijā. No 1945.g. studējis fiziku un kosmoloģiju Getingenes univ., pēc tam Baltijas univ. Pinnebergā, vēsturi-Sanhosē univ., Indiānas univ. Ilinoisas univ. Ūrbenā. Reģistrējis vairāk kā 100 patentu ķīmijā un kosmosa pētniecībā. Strādājis Hūkera pētniecības centrā Niagārā, Ārmora pētn. centrā Čikāgā, kopš 1978.g.bijis Indiānas univ. docētājs. Pētījis poliesterus, krāsas, siltumizolācijas materiālus, halogēnu savienojumu izmantošanu plastmasu ražošanā, ieguvis pret liesmām un saules staru iedarbību izturīgus polimērus un krāsas, kas izmantoti kosmonautikā. Rakstījis arī romānus angļu val. par politiku un zinātnisko fantastiku, kā arī dažādu žanru eksperimentālus lit.darbus latv.val.
Brakovskis Broņislavs,uzņēmējs, lauksaimnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1946.g. 8.dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fak., LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales c. pad. priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993.g. ir a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loc. Darbojas Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā.
Dz. 1946.g. 8.dec.Vārkavā. Mācījies Daugavpils 1.vidusskolā, Rīgas 1.tehniskajā skolā, studējis DPU vēstures fak., LLA ieguvis agronoma specialitāti. Strādājis Nīcgales astoņgadīgajā skolā, bijis Nīcgales c. pad. priekšsēdētājs, kolhozu „Nīcgale” un „Kalupe” priekšsēdētājs. No 1993.g. ir a/s „Daugavpils Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs – izpilddirektors un a/s „Nagļi” valdes loc. Darbojas Daugavpils reģionālajā attīstības aģentūrā, Daugavpils Direktoru padomē, Labības pārstrādes uzņēmumu asociācijā.
Bramanis Aivars Jānis,NBS majors.
Dz. 1953.g. 7.martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991.g. iestājas LR Zemessardzē, no1997.g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003.g.- Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks.
Dz. 1953.g. 7.martā „Cimuškos”. Mācījies Amuļu pamatskolā, Vārkavas vidusskolā, LVU Ģeogrāfijas fakultātē. Strādājis Amuļu internātpalīgskolā par audzinātāju, Neretas vidusskolā par skolotāju. 1991.g. iestājas LR Zemessardzē, no1997.g. ir Zemessardzes 5. Zemgales brigādes štāba operatīvās daļas priekšnieks. Piedalījies NATO starptautiskās mācībās. Kopš 2003.g.- Mācību Vadības Pavēlniecības štāba Doktrīnu pārvaldes priekšnieks.
Brokovskis – Vaivods Artūrs, jūrniecības un izglītības darbinieks.
Dz.1945.g. 17.martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augst. inž. jūrskolu. Tālbr. kapt. diplomu ieguvis 1993.g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapt., bijis Rīgas jūras tirdzn. ostas locis. 1996.-2000.g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997.g.- Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst.lektors, Valsts eksāmenu komisijas loc., Latvijas Kuģu kapt. asociācijas izpildsekretārs.
Dz.1945.g. 17.martā Vārkavas pag. Beidzis Liepājas jūrskolu, Ļeņingradas Augst. inž. jūrskolu. Tālbr. kapt. diplomu ieguvis 1993.g. Strādājis Rīgas refrižeratorflotes bāzē par kuģu kapt., bijis Rīgas jūras tirdzn. ostas locis. 1996.-2000.g. Latvijas Jūras administrācijas direktora pirmais vietn., kopš 1997.g.- Latvijas Jūras akadēmijas Kuģu vadīšanas inst.lektors, Valsts eksāmenu komisijas loc., Latvijas Kuģu kapt. asociācijas izpildsekretārs.
Cakuls Edgars, priesteris.
Dz.1972.g. 7.janv. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies vietējā pamatskolā, pēc tam Preiļu 1.v-sk., Rīgas Garīgajā seminārā, studējis Francijā. Ordinēts 1997.g.Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles Rīgas Teoloģijas Institūta un Rīgas Augstākā Reliģijas Zinātņu Institūta docētājs.
Dz.1972.g. 7.janv. Preiļu raj. Vanagos. Mācījies vietējā pamatskolā, pēc tam Preiļu 1.v-sk., Rīgas Garīgajā seminārā, studējis Francijā. Ordinēts 1997.g.Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles Rīgas Teoloģijas Institūta un Rīgas Augstākā Reliģijas Zinātņu Institūta docētājs.
Čegiss Andrejs,garīdznieks.
Dz.1835.g. Lietuvā. Mācījies Paņevežas ģimnāzijā, pēc tam Garīgajā seminārā. Ordinēts 1863.g. Strādājis Nīdermuižas un Jezupovas draudzēs, bet 1873.- 1900.g. bijis priesteris Vārkavas draudzē. Viņa vadībā uzcelta Vārkavas baznīca. Atbalstījis tautas atmodas kustību, no poļu valodas tulkojis garīgo literatūru.
Miris 1900.g. Apbedīts Vārkavā.
Dz.1835.g. Lietuvā. Mācījies Paņevežas ģimnāzijā, pēc tam Garīgajā seminārā. Ordinēts 1863.g. Strādājis Nīdermuižas un Jezupovas draudzēs, bet 1873.- 1900.g. bijis priesteris Vārkavas draudzē. Viņa vadībā uzcelta Vārkavas baznīca. Atbalstījis tautas atmodas kustību, no poļu valodas tulkojis garīgo literatūru.
Miris 1900.g. Apbedīts Vārkavā.
Čukure Antoņina,LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja, Emeritus docente, Dr. inž.
Dz. 1938.g.3.febr. Kalupes pag. Stradišķu c. Mācījusies Amuļu 7 –gad.sk., Špoģu vsk., LLA Lauks. meh. fak., RTU Ražošanas kvalitātes institūtā. Strādājusi: LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā asistente, vec. pasn., docente. Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nod. vadītāja. Tehnisko zinātņu kandidāte, doktore (Dr.Sc.ing.), docente emeritus. Lauksaimniecības mehanizācijas fak. prodekāne. Pētījusi Latvijas lauksaimniecības tehnikas remonta bāzes tehniski – ekonomisko pamatojumu, sivēnu infrasarkano apsildītāju drošumu. Vāc un apkopo materiālus par fakultātes zinātnes vēsturi un tās absolventiem.
Dz. 1938.g.3.febr. Kalupes pag. Stradišķu c. Mācījusies Amuļu 7 –gad.sk., Špoģu vsk., LLA Lauks. meh. fak., RTU Ražošanas kvalitātes institūtā. Strādājusi: LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā asistente, vec. pasn., docente. Spēkratu institūta Kvalitātes vadīšanas nod. vadītāja. Tehnisko zinātņu kandidāte, doktore (Dr.Sc.ing.), docente emeritus. Lauksaimniecības mehanizācijas fak. prodekāne. Pētījusi Latvijas lauksaimniecības tehnikas remonta bāzes tehniski – ekonomisko pamatojumu, sivēnu infrasarkano apsildītāju drošumu. Vāc un apkopo materiālus par fakultātes zinātnes vēsturi un tās absolventiem.
Dišereite Ruta,pedagoģe.
Dz. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.
Dz. Vārkavas pag. Strādājusi Mālpils internātskolā, Lauberes pamatskolā. Kā skolas direktore – Odzienas, Staļģenes un Sesavas pamatskolās.
Dunskis Aloizs,garīdznieks.
Dz. 1904.g. 4.martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928.g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs.1948.g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955.g.
Miris 1980.g. 26.jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.
Dz. 1904.g. 4.martā Kalupes draudzē. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1928.g. Kalpojis Krāslavas, Rēzeknes, Peipiņu, Bikovas, Bērzgales, Dagdas, Nīdermuižas un Vanagu draudzēs.1948.g. par „pretpadomju aģitāciju” apcietināts un izsūtīts uz Komi APSR. No ieslodzījuma atbrīvots 1955.g.
Miris 1980.g. 26.jūl. Apbedīts Vanagu baznīcas dārzā.
Dzenis Antons, publicists, pašvaldību darbinieks.
Dz. 1890.g.20.martā Vārkavas pag. Piliškās. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas sk. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecāklais.1944.g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas loc. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem, bet pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”.
Miris 1974.g. 28.maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.
Dz. 1890.g.20.martā Vārkavas pag. Piliškās. Mācījies Vārkavas tautskolā, Preiļu 2 klasīgajā ministrijas sk. Visu mūžu pircis, vācis un sistematizējis iespieddarbus latgaliešu dialektā. Viņam piederējusi aiz J. Misiņa otrā lielākā privātā bibliotēka valstī. Bijis arī Vārkavas pag. vecāklais.1944.g. devies emigrācijā – sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Trimdā bijis viens no latgaļu izdevniecības dibinātājiem, laikraksta „Latgolas Bolss” un žurnāla „Dzeive” redkolēģijas loc. Publicējis virkni rakstu par kultūrvēstures jautājumiem, bet pazīstamākais ir trīssējumu memuāru krājums „Muna dzeive”.
Miris 1974.g. 28.maijā Grandhevenā, Mičiganā, ASV. Apbedīts Leikforestas kapsētā.
Dzenis Antons,politiķis, tautsaimnieks.
Dz. 1893.g. 7.sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922.-1934.g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loc. Bijis Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loc. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl. Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941.g. deportēts uz Krieviju. 1942.g. miris Permas koncentrācijas nometnē.
Dz. 1893.g. 7.sept. Vārkavas pag. Mācījies Pēterburgas komercskolā, Politehniskajā un Komercinstitūtā. Beidzis Konstantīna Karaskolu un Kara inženieru akadēmiju. Laikā no 1922.-1934.g. bijis Saeimas deputāts, iekšlietu ministra biedrs, finansu ministra biedrs, budžeta komisijas loc. Bijis Hipotēku bankas padomes un Latgales centrālā kooperatīva loc. Kopā ar F.Trasunu dibinājis Latgales demokrātu partiju, bet kopā ar Vl. Rubuli – Latgales demokrātisko zemnieku apvienību. 1941.g. deportēts uz Krieviju. 1942.g. miris Permas koncentrācijas nometnē.
Dzenis Pēteris, garīdznieks.
Dz. 1876.g.6.okt. Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905.g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas, latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loc. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci.
Miris 1920.g.30.martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
Dz. 1876.g.6.okt. Vārkavas pag. Dzeņos. Mācījies Vārkavas pagasta skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā. Ordinēts 1905.g. Kalpojis Kaunatas, Izvaltas un Ludzas draudzēs. Aktīvi piedalījies Latgales latviešu nacionālās kustības darbā, organizējis dažādas biedrības un organizācijas, latgaliešu preses izdevumos publicējis filozofiska satura rakstus. Bijis Latgales pagaidu zemes padomes loc. Piedalījies vēsturiskajā Latgales kongresā Rēzeknē, kur ticis izvirzīts kā kandidāts uz Satversmes sapulci.
Miris 1920.g.30.martā Ludzā. Apbedīts Vārkavas kapsētā.
Džeriņš Broņislavs, ekonomists.
Dz.1928.g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.
Dz.1928.g. Preiļu raj. Arendolē. Bijis Valsts agrorūpnieciskās komitejas sociālās un ekonomiskās attīstības galvenās pārvaldes pr-ks. Finanšu un vadības konsultēšanas firmas SIA „Konsorts” darbinieks.
Garška Leons,
garīdznieks, monsiņjors.
Dz.1906.g. 20.okt. Ilūkstes apr. Kurčunu pag. Mācījies Rīgas lietuviešu v-sk., Rīgas Garīgajā semināra . Ordinēts 1934.g. Bijis prāvests Vanagu, Znotiņu, Līksnas, Kalupes, Madaliņas, Barkavas, Vārkavas, Pušas, Varakļānu un Nautrēnu draudzēs.1991.-1995.g. rezidents Aglonā. Priestera vadībā uzcelta Vanagu baznīca, paplašināta Bērzgales vecā baznīca, pēc kara atjaunots Kalupes dievnams, Znotiņos vecā muižas klēts pārbūvēta par lūgšanu namu, uzbūvētas vairākas draudzes mājas.
Miris 1995.g. 30.sept. Apbedīts Aglonas kapos – Priesteru kalniņā.
garīdznieks, monsiņjors.
Dz.1906.g. 20.okt. Ilūkstes apr. Kurčunu pag. Mācījies Rīgas lietuviešu v-sk., Rīgas Garīgajā semināra . Ordinēts 1934.g. Bijis prāvests Vanagu, Znotiņu, Līksnas, Kalupes, Madaliņas, Barkavas, Vārkavas, Pušas, Varakļānu un Nautrēnu draudzēs.1991.-1995.g. rezidents Aglonā. Priestera vadībā uzcelta Vanagu baznīca, paplašināta Bērzgales vecā baznīca, pēc kara atjaunots Kalupes dievnams, Znotiņos vecā muižas klēts pārbūvēta par lūgšanu namu, uzbūvētas vairākas draudzes mājas.
Miris 1995.g. 30.sept. Apbedīts Aglonas kapos – Priesteru kalniņā.
Gavare Anna,
pedagoģe un žurnāliste.
Dz.1934.g. 28.nov. Vārkavā. Mācījusies DPI Filoloģijas fak. Strādājusi Līvānu v-sk. par mācību daļas vad., Rudzātu vidusskolā, laikrakstā „Cīņa”, vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze” kā Latgales novada ārštata korespondente, Latgales Pētniecības institūtā rediģējusi institūta zinātnisko rakstu kr. „Acta Latgalica” 10.un 11.sēj.
Mirusi 2005.g.29. nov.
pedagoģe un žurnāliste.
Dz.1934.g. 28.nov. Vārkavā. Mācījusies DPI Filoloģijas fak. Strādājusi Līvānu v-sk. par mācību daļas vad., Rudzātu vidusskolā, laikrakstā „Cīņa”, vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze” kā Latgales novada ārštata korespondente, Latgales Pētniecības institūtā rediģējusi institūta zinātnisko rakstu kr. „Acta Latgalica” 10.un 11.sēj.
Mirusi 2005.g.29. nov.
Gavars Jānis,žurnālists.
Dz.1957.g.20.okt.Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985.g.sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988.g.kļuvis par LTV „Panorāmas” galveno redaktoru.1990.g.ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dz.1957.g.20.okt.Preiļu raj. Vārkavas pag. Beidzis Vārkavas vidusskolu un LVU Filoloģijas fakultāti. Latvijas radio Informācijas redakcijā bijis politisko notikumu komentētājs.1985.g.sācis strādāt Latvijas televīzijā.1988.g.kļuvis par LTV „Panorāmas” galveno redaktoru.1990.g.ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis. Balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Partijas „Latvijas Ceļš” biedrs – dibinātājs, valdes loceklis. Fonda „Latvija” līdzpriekšsēdētājs. Latvijas Privatizācijas Aģentūras padomes loceklis, a/s „Rīgas centrāltirgus” valdes loceklis. 2000.g.apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Gavars Jāzeps,garīdznieks.
Dz.1920.g. Vārkavā. Mācījies Ekonomiskajā tehnikumā un LU Ķīmijas fak., Rīgas metrolijas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1948.g. Kalpojis Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas, Varakļānu, Ozolmuižas, Zilupes, Kombuļu, Preiļu un Balvu draudzēs.
Miris 1984.g.5.jūl. Apbedīts Rīgā.
Gavars Romualds,fizikālķīmiķis, ķīmijas zinātņu doktors.
Dz. 1929.g.20.nov. Preiļos. Mācījies Sīļu un Vanagu p-sk., Preiļu v-sk., Rīgas Raiņa 8.v-sk., Ļeņingradas Enerģētikas inst., LVU Fizikas-matemātikas fak. No 1961.g. bijis LZA Organiskās sintēzes institūta darbinieks, pētījis organisko savienojumu molekulu protonu magnētiskās rezonanses, organisko savienojumu brīvo radikāļu elektroķīmisko ģenerēšanu un to kvantu ķīmiskos aprēķinus. Pētījumi guvuši atzinību: LPSR ZA Prezidija 1. prēmiju, ZA Prezidija goda rakstus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta piešķirto Solomona Hillera medaļu. 1990.g. R. Gavars kļuvis par Starptautiskās EPR b-bas biedru, bet 1996.g.- Ņujorkas ZA biedru.
Dz. 1929.g.20.nov. Preiļos. Mācījies Sīļu un Vanagu p-sk., Preiļu v-sk., Rīgas Raiņa 8.v-sk., Ļeņingradas Enerģētikas inst., LVU Fizikas-matemātikas fak. No 1961.g. bijis LZA Organiskās sintēzes institūta darbinieks, pētījis organisko savienojumu molekulu protonu magnētiskās rezonanses, organisko savienojumu brīvo radikāļu elektroķīmisko ģenerēšanu un to kvantu ķīmiskos aprēķinus. Pētījumi guvuši atzinību: LPSR ZA Prezidija 1. prēmiju, ZA Prezidija goda rakstus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta piešķirto Solomona Hillera medaļu. 1990.g. R. Gavars kļuvis par Starptautiskās EPR b-bas biedru, bet 1996.g.- Ņujorkas ZA biedru.
Ivanāns Kazimirs,pedagogs, sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1901.g.4.apr. Vārkavas pag. Šķilteros. Bijis skolotājs Līvānu p-sk., Ilūkstes un Preiļu p-sk. pārzinis, viņa vadībā uzbūvēta Ilūkstes p-sk., nodibinājis Ilūkstes Latviešu b-bu, bijis Abrenes apriņķa tautskolu inspektors.1944.g.devies emigrācijā. Sākumā uz Vāciju , pēc tam – uz Angliju. Emigrācijā dibinājis latviešu skolas Celles bēgļu nometnē Vācijā un Koventrijā , Anglijā. Bijis Koventrijas Latviešu katoļu b-bas vicepriekšsēdētājs, valdes pr-tājs.
Miris 1997.g. 1.okt. Koventrijā.
Dz. 1901.g.4.apr. Vārkavas pag. Šķilteros. Bijis skolotājs Līvānu p-sk., Ilūkstes un Preiļu p-sk. pārzinis, viņa vadībā uzbūvēta Ilūkstes p-sk., nodibinājis Ilūkstes Latviešu b-bu, bijis Abrenes apriņķa tautskolu inspektors.1944.g.devies emigrācijā. Sākumā uz Vāciju , pēc tam – uz Angliju. Emigrācijā dibinājis latviešu skolas Celles bēgļu nometnē Vācijā un Koventrijā , Anglijā. Bijis Koventrijas Latviešu katoļu b-bas vicepriekšsēdētājs, valdes pr-tājs.
Miris 1997.g. 1.okt. Koventrijā.
Keivomeģe Ērika,kultūras un pašvaldību darbiniece.
Dz. 1955.g. Rožkalnu pag. Mācījusies Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja.
Dz. 1955.g. Rožkalnu pag. Mācījusies Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja.
Kivlenieks Antons,garīdznieks.
Dz.1927.g. 29.dec. Vārkavas draudzē. Mācījies Vārkavas p-sk., tad Daugavpilī un Preiļos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.g. Kalpojis Skaistkalnes, Viesītes, Neretas, Dvietes, Subates, Kalupes, Nīdermuižas un Arendoles draudzēs. Viņa kalpošanas laikā daudzās baznīcās veikti celtniecības vai pārbūves darbi. Vislielākā un darbietilpīgākā priestera rūpe bijusi Pasienes baznīcas altāra atjaunošana.
Miris 1994.g. 6.nov. Apbedīts Vārkavā.
Dz.1927.g. 29.dec. Vārkavas draudzē. Mācījies Vārkavas p-sk., tad Daugavpilī un Preiļos. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.g. Kalpojis Skaistkalnes, Viesītes, Neretas, Dvietes, Subates, Kalupes, Nīdermuižas un Arendoles draudzēs. Viņa kalpošanas laikā daudzās baznīcās veikti celtniecības vai pārbūves darbi. Vislielākā un darbietilpīgākā priestera rūpe bijusi Pasienes baznīcas altāra atjaunošana.
Miris 1994.g. 6.nov. Apbedīts Vārkavā.
Kivlenieks Jānis,kuģu vadītājs, zivsaimniecības darbinieks.
Dz. 1927.g.15.sept.Vārkavas pag. Brakovskos. Ieguvis mazo kuģu kapt. vad. diplomu. Bijis matrozis, traļmeistars, kapteinis uz zvejnieku kolhoza „Boļševisks” kuģiem, jauno kapteiņu darbaudzinātājs. Saņēmis valdības apbalvojumus un ordeņus.
Dz. 1927.g.15.sept.Vārkavas pag. Brakovskos. Ieguvis mazo kuģu kapt. vad. diplomu. Bijis matrozis, traļmeistars, kapteinis uz zvejnieku kolhoza „Boļševisks” kuģiem, jauno kapteiņu darbaudzinātājs. Saņēmis valdības apbalvojumus un ordeņus.
Klepers Antonijs, pedagogs, mūziķis.
Dz. 1955.g. Vārkavas nov. Vanagos. Mācījies DU. Lielvārdes 1.v-sk. skolotājs, kora diriģents, Lielvārdes mūzikas skolas direktors. Koncertmeistars, Lielvārdes ev.-lut. baznīcas draudzes padomes loc.
Dz. 1955.g. Vārkavas nov. Vanagos. Mācījies DU. Lielvārdes 1.v-sk. skolotājs, kora diriģents, Lielvārdes mūzikas skolas direktors. Koncertmeistars, Lielvārdes ev.-lut. baznīcas draudzes padomes loc.
Kovaļevskis Aleksandrs,zinātnieks, biologs.
Dz. 1840.g.19.nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vad., pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loc., Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās b-bas loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loc.
Miris1901.g.22.nov. Apbedīts Pēterburgā.
Dz. 1840.g.19.nov.Vārkavas pag. Pirmo izglītību ieguvis privātskolotāju vad., pēc tam mācījies Pētreburgā, beidzis Pētreburgas universitāti. Biologs, evolucionists, bioloģijas doktors, profesors, salīdzināmās un evolucionārās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs. Visu Krievijas universitāšu, dabas pētnieku biedrību goda loc., Parīzes, Romas, Vīnes, Briseles, Turīnas un angļu karaliskās b-bas loceklis, Kembridžas universitātes zinātņu goda loc.
Miris1901.g.22.nov. Apbedīts Pēterburgā.
Kovaļevskis Vladimirs,zinātnieks, biologs.
Dz.1842.g. 14.aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu sk. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājusi V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jaut. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu, Maskavas universitātē bijis ģeoloģijas fak. docents.
Miris 1883.g.28. apr. Maskavā.
Dz.1842.g. 14.aug. Vārkavas pag. Izglītību ieguvis Pēterburgas tieslietu sk. Biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas ZA akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs. Evolūcijas mācības zelta fondā iegājusi V. Kovaļevska klasiskie pētījumi par nagaiņu vēsturisko attīstību. Lielu darbu ieguldījis tulkošanas un izdevniecības laukā – izdevis vairāk nekā 60 grāmatas par dabas zinātņu jaut. Jēnas universitātē aizstāvējis disertāciju par zirgu paleontoloģiju, Pēterburgas universitātē ieguvis mineraloģijas un ģeoloģijas maģistra grādu, Maskavas universitātē bijis ģeoloģijas fak. docents.
Miris 1883.g.28. apr. Maskavā.
Krauklis Vladislavs,poligrāfijas darbinieks.
Dz.1909.g.13.maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimn., Valsts dzelzceļa tehnikumā, LLA. 1944.g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes Balss” un „Gaisma” laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu b-bu un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva. Miris 1992.g.30.dec. Apbedīts Stokholmā.
Dz.1909.g.13.maijā Vārkavas pag. Mācījies Aglonas ģimn., Valsts dzelzceļa tehnikumā, LLA. 1944.g. devies emigrācijā uz Zviedriju, kur apguvis burtliča profesiju. Rediģējis žurnālus „Dzimtenes Balss” un „Gaisma” laikrakstu „Māras Zeme” u.c. latgaļu trimdas izdevumus. Līdz mūža galam bijis aktīvs Zviedrijas Latviešu b-bu un draudžu loceklis. Par pašaizliedzīgu darbu piešķirta J. Rancāna fonda balva. Miris 1992.g.30.dec. Apbedīts Stokholmā.
Krops Vaclavs,rakstnieks un publicists.
Dz.1885.g. 28.jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, brīvklausītājs Pēterburgas universitātēs jurid. fak. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Ziņas” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas. Miris 1929.g. 3.janv. Apbedīts Krāslavā.
Dz.1885.g. 28.jūn.Vārkavas pag. Kaļvu c. Mācījies Vārkavas tautskolā, Pēterpils Sv. Katrīnas ģimnāzijā un Garīgajā semināra, brīvklausītājs Pēterburgas universitātēs jurid. fak. Paralēli studijām strādājis par skolotāju un piedalījies latgaļu atmodas kustībā. Bijis laikraksta „Jaunas Ziņas” pirmais redaktors. Latvijā pildījis miertiesneša pienākumus Latgales apgabaltiesā. Literāro darbību sācis „Dryvā”, iesniedzot virkni stāstu un apcerējumu. Rakstījis arī lugas. Miris 1929.g. 3.janv. Apbedīts Krāslavā.
Kudiņa Ģertrūde, arhitekte.
Dz. 1951.g.18.nov. Vārkavas pag. Mācījusies Kalupes psk. un Daugavpils 1.v-sk., RTU Arhitektūras fak. Latvijas Arhitektu savienības biedrs. Daugavpils Būvvaldes vad. un galvenā arhitekt, Pilsētbūvniecības komisijas loc. Veic Latgales arhitektūras un celtniecības vēstures izpēti, lasa lekcijas DPU. Latgales Pētniecības institūta valdes loc.
Dz. 1951.g.18.nov. Vārkavas pag. Mācījusies Kalupes psk. un Daugavpils 1.v-sk., RTU Arhitektūras fak. Latvijas Arhitektu savienības biedrs. Daugavpils Būvvaldes vad. un galvenā arhitekt, Pilsētbūvniecības komisijas loc. Veic Latgales arhitektūras un celtniecības vēstures izpēti, lasa lekcijas DPU. Latgales Pētniecības institūta valdes loc.
Kursīte - Pakule Janīna, literatūrzinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
Dz.1952.g. 8.martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. Un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 9.Saeimas deputāte.
Dz.1952.g. 8.martā Arendolē. Mācījusies Āmuļu p-sk., Līvānu 1.v-sk., Tartu universitātē, LVU. Habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes loc., LU Senāta loc. Un Zinātņu komisijas priekšsēdētāja, KKF fonda Kultūras padomes loc., LFMI domes priekšsēdētāja, Rakstnieku Savienības biedre. Vairāku grāmatu autore, rakstījusi apceres par dzejas teorijas jaut., kultūrvēsturi un mitoloģiju. Saņēmusi Lietuvas Ģedimina ordeni. 9.Saeimas deputāte.
Laizāns Fēlikss Boļeslavs, garīdznieks, folkloras vācējs.
Dz.1871.g. 22.apr. Sakstagala pag. Mācījies Sakstagala p-sk., Rēzeknes pils.sk., Pēterburgas garīgajā seminārā. Ordinēts 1871.g. Kalpojis Augustovas, Vanagu, Nautrēnu un Bebrenes draudzēs. Latgaliešu laikraksta „Gaisma” līdzstrādnieks. Strādājot Vanagos, vācis un sistematizējis folkloru. Viņa savāktās 2458 tautasdziesmas publicētas Kr. Barona „Latvju dainu” 1.burtnīcā.
Miris 1931.g.17.jūl. Apbedīts Bebrenes kapsētā.
Dz.1871.g. 22.apr. Sakstagala pag. Mācījies Sakstagala p-sk., Rēzeknes pils.sk., Pēterburgas garīgajā seminārā. Ordinēts 1871.g. Kalpojis Augustovas, Vanagu, Nautrēnu un Bebrenes draudzēs. Latgaliešu laikraksta „Gaisma” līdzstrādnieks. Strādājot Vanagos, vācis un sistematizējis folkloru. Viņa savāktās 2458 tautasdziesmas publicētas Kr. Barona „Latvju dainu” 1.burtnīcā.
Miris 1931.g.17.jūl. Apbedīts Bebrenes kapsētā.
Lazdāne Ināra,pedagoģe, vēsturniece.
Dz. 1948.g. 2.okt. Preiļu raj. Arendolē. Beigusi LVU Vēstures fak.. Bijusi DPU vēstures katedras docētāja. Izstrādājusi Latvijas vēstures akadēmisko studiju kursu.
Mirusi 1992.g. 7.sept. Apbedīta Rožkalnu pag. Lazdānu kapos.
Dz. 1948.g. 2.okt. Preiļu raj. Arendolē. Beigusi LVU Vēstures fak.. Bijusi DPU vēstures katedras docētāja. Izstrādājusi Latvijas vēstures akadēmisko studiju kursu.
Mirusi 1992.g. 7.sept. Apbedīta Rožkalnu pag. Lazdānu kapos.
Lazdāns Pēteris,valsts, pašvaldību, sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Dz.1891.g. 18.jūl.Rožkalnu pag. Lazdānos. Mācījies Sv. Katres ģimnāzijā Pēterburgā, Tērbatas universitātē. Bijis Satversmes Sapulces loceklis, piedalījies IV Rēzeknes kongresā. Strādājis banku sektorā.1944.g. devies emigrācijā.1926.g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960.g.5.martā, Ņujorkā.
Dz.1891.g. 18.jūl.Rožkalnu pag. Lazdānos. Mācījies Sv. Katres ģimnāzijā Pēterburgā, Tērbatas universitātē. Bijis Satversmes Sapulces loceklis, piedalījies IV Rēzeknes kongresā. Strādājis banku sektorā.1944.g. devies emigrācijā.1926.g. apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 1960.g.5.martā, Ņujorkā.
Liepa Valentīna,pedagoģijas doktore.
Dz.1952.g.13.okt. Vārkavas pag. Mācījusies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, LU aspirantūrā, papildinājusies un paaugstinājusi kvalifikāciju Holandē un Itālijā. DPU latviešu literatūras un kultūras katedras vad., humanitārās fakultātes dekāne. Latgales Pētniecības institūta biedre. Publicēti vairāk kā 10 raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos.
Dz.1952.g.13.okt. Vārkavas pag. Mācījusies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, LU aspirantūrā, papildinājusies un paaugstinājusi kvalifikāciju Holandē un Itālijā. DPU latviešu literatūras un kultūras katedras vad., humanitārās fakultātes dekāne. Latgales Pētniecības institūta biedre. Publicēti vairāk kā 10 raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos.
Mailīte Inese,tekstilmāksliniece.
Dz. 1959.g. 27 novembrī Upmalas pagasta Vanagos. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Piedalījusies izstādēs „Latviešu avangards” Berlīnē, Lozannas biennālē Šveicē, izstādēs Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Apbalvota ar Mākslinieku savienības medaļu par radošiem sasniegumiem mākslā. Ir kompozīcijas pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Kopā ar vīru Ivaru Mailīti 1990.g. nodibinājusi privāto firmu „Mailītis&Co” – darbnīcu, kas veic izglītošanas un atpūtas centra „Pasaku zeme” atraktīvu karuseļu un mākslas objektu projektēšanu un realizāciju.
Dz. 1959.g. 27 novembrī Upmalas pagasta Vanagos. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Piedalījusies izstādēs „Latviešu avangards” Berlīnē, Lozannas biennālē Šveicē, izstādēs Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Apbalvota ar Mākslinieku savienības medaļu par radošiem sasniegumiem mākslā. Ir kompozīcijas pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Kopā ar vīru Ivaru Mailīti 1990.g. nodibinājusi privāto firmu „Mailītis&Co” – darbnīcu, kas veic izglītošanas un atpūtas centra „Pasaku zeme” atraktīvu karuseļu un mākslas objektu projektēšanu un realizāciju.
Mundurs Viktors (ps. Viktors Skuja),
literāts, literatūrvēsturnieks, kritiķis.
Dz. 1914.g. Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidicēzes Katoļu teoloģijas augstskolā un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941.g. 14.jūnijā represēts.
Miris deportācijā 1942.g.
literāts, literatūrvēsturnieks, kritiķis.
Dz. 1914.g. Līvānu pagasta Augšmuktos. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Studējis Rīgas arhidicēzes Katoļu teoloģijas augstskolā un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Strādājis Latvijas Valsts bibliotēkā. Rakstījis un publicējis stāstus, tēlojumus, rakstus par literatūras vēstures un teorijas jautājumiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām. 1941.g. 14.jūnijā represēts.
Miris deportācijā 1942.g.
Onckulis Pēteris, prāvests.
Dz.1919.g.4.jūl.Vārkavas pag. Mačānos. Mācījies Vanagu pamatskolā, Līvānu komercskolā, Rīgas Katoļu garīgajā seminārā. Bijis pedagogs Vanagu pamatskolā. 1949.g.iesvētīts par diakonu, bet jau 1949.g.maijā par pretkomunistisko nostāju uz 10 gadiem deportēts uz Kazahiju. Par priesteri iesvētīts 1956.g. Aglonas bazilikā P. Onckulis par dekānu kalpojis 17 gadus, bet no 1991.g.līdz mūža beigām bijis Rudzātu un Vanagu draudžu prāvests. Par sabiedrisko darbību 75 g. jubilejā saņēmis partijas „Latvijas ceļš” Goda biedra diplomu un atzinības medaļu, 1997.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1999.g.30. aug. Apbedīts Vanagu kapos.
Dz.1919.g.4.jūl.Vārkavas pag. Mačānos. Mācījies Vanagu pamatskolā, Līvānu komercskolā, Rīgas Katoļu garīgajā seminārā. Bijis pedagogs Vanagu pamatskolā. 1949.g.iesvētīts par diakonu, bet jau 1949.g.maijā par pretkomunistisko nostāju uz 10 gadiem deportēts uz Kazahiju. Par priesteri iesvētīts 1956.g. Aglonas bazilikā P. Onckulis par dekānu kalpojis 17 gadus, bet no 1991.g.līdz mūža beigām bijis Rudzātu un Vanagu draudžu prāvests. Par sabiedrisko darbību 75 g. jubilejā saņēmis partijas „Latvijas ceļš” Goda biedra diplomu un atzinības medaļu, 1997.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Miris 1999.g.30. aug. Apbedīts Vanagu kapos.
Ostrovskis Aleksandrs,Vārkavas pagasta vecākais policijas kārtībnieks.
1936.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
1936.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Pabērzs Juris,dzejnieks, jurists, sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1891.g.29.jūl.Kalupes pag. Pabēržos. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911.g.presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (1929.-1931.g., 1940.-1941.g.), tautas labklājības ministrs (1934.g.).1926.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dz. 1891.g.29.jūl.Kalupes pag. Pabēržos. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Sv. Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911.g.presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (1929.-1931.g., 1940.-1941.g.), tautas labklājības ministrs (1934.g.).1926.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Pabērzs Juris,teātra un literatūras kritiķis, žurnālists.
Dz.1918.g.1.sept.Aglonas pagastā. Beidzis Daugavpils 1.Valsts vidusskolu, LU studējis tautsaimniecību. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, žurnālā „Karogs”. Bijis Daugavpils pamatskolas direktors (1944.-1945.) Rakstnieku savienības biedrs kopš 1958.g. Rakstījis plašas apceres par latviešu dramaturģiju un teātra mākslas attīstības tendencēm.
Miris 2003.g. 17.decembrī.
Dz.1918.g.1.sept.Aglonas pagastā. Beidzis Daugavpils 1.Valsts vidusskolu, LU studējis tautsaimniecību. Strādājis laikrakstos „Jaunākās Ziņas”, „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, žurnālā „Karogs”. Bijis Daugavpils pamatskolas direktors (1944.-1945.) Rakstnieku savienības biedrs kopš 1958.g. Rakstījis plašas apceres par latviešu dramaturģiju un teātra mākslas attīstības tendencēm.
Miris 2003.g. 17.decembrī.
Pabērzs Sebastians,lauksaimnieks, Brīvības cīņu dalībnieks, valsts, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1889.g. 10.jūnijā Kalupes pag. Pabēržos. Beidzis ģimnāziju un praporščiku skolu. Bijis 3. Saeimas deputāts, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, 18. Daugavpils aizsargu pulka bataljona komandieris un valsts zemes bankas valdes loceklis. No 1920.g. Iekšlietu ministrijas Latgales lietu departamenta Pašvaldības nodaļas vadītājs, piedalījies Latvijas miera delegācijas sarunās Maskavā. 1927.g. apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941.g. 14.jūnijā deportēts uz Krieviju.
Dz. 1889.g. 10.jūnijā Kalupes pag. Pabēržos. Beidzis ģimnāziju un praporščiku skolu. Bijis 3. Saeimas deputāts, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs, 18. Daugavpils aizsargu pulka bataljona komandieris un valsts zemes bankas valdes loceklis. No 1920.g. Iekšlietu ministrijas Latgales lietu departamenta Pašvaldības nodaļas vadītājs, piedalījies Latvijas miera delegācijas sarunās Maskavā. 1927.g. apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1941.g. 14.jūnijā deportēts uz Krieviju.
Parčinskis Oļģerts,veterinārārsts, veterinārās medicīnas maģistrs, docents, LPSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks.
Dz. 1928.g. 4.decembrī Lietuvā. 1939.g. pārcēlies uz dzīvi Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu pamatskolā, Daugavpils 1.ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LLU. Kopš 1950.g. strādā LLU: ķirurģijas un terapijas katedras laborants, veterinārārsts ordinators, veterinārārsts, vecākais pasniedzējs, bet no 1989.g. docents un patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājs. Veterinārmedicīnas maģistrs (1992); LLU docents emeritus (1994). No 1992. – LR veterinārārstu licencēšanas komisijas loceklis. Kopš 1995. – Latvijas Veterinārārstu biedrības Goda biedrs; no 1996.g. – LVB „Veterinārā žurnāla” redkolēģijas loceklis. 3 grāmatu, 8 brošūru, vairāk kā 150 zinātnisko un mācību metodisko rakstu autors.
Dz. 1928.g. 4.decembrī Lietuvā. 1939.g. pārcēlies uz dzīvi Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu pamatskolā, Daugavpils 1.ģimnāzijā un Preiļu 1.vidusskolā. Studējis LLU. Kopš 1950.g. strādā LLU: ķirurģijas un terapijas katedras laborants, veterinārārsts ordinators, veterinārārsts, vecākais pasniedzējs, bet no 1989.g. docents un patoloģijas un parazitoloģijas katedras vadītājs. Veterinārmedicīnas maģistrs (1992); LLU docents emeritus (1994). No 1992. – LR veterinārārstu licencēšanas komisijas loceklis. Kopš 1995. – Latvijas Veterinārārstu biedrības Goda biedrs; no 1996.g. – LVB „Veterinārā žurnāla” redkolēģijas loceklis. 3 grāmatu, 8 brošūru, vairāk kā 150 zinātnisko un mācību metodisko rakstu autors.
Pastiljone Antoņina,pedagoģe.
Dz. 1915.g. 22.aprīlī Vārkavā. Mācījusies Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Studējusi baltu filoloģiju LU. Pēc studijām bijusi skolotāja Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Skolās strādājusi arī Vācijā un Bostonā.
Mirusi 1980.g. 25.jūnijā Bostonā. \
Dz. 1915.g. 22.aprīlī Vārkavā. Mācījusies Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Studējusi baltu filoloģiju LU. Pēc studijām bijusi skolotāja Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā. Skolās strādājusi arī Vācijā un Bostonā.
Mirusi 1980.g. 25.jūnijā Bostonā. \
Pastors Pēteris,Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs.
1930.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
1930.g.apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Paukšte Jānis,diriģents un mūzikas pedagogs.
Dz. 1925.g. 8.augustā Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā, Daugavpils komercskolā. Beidzis DPI Filoloģijas fakultāti (1957), Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu (1968). Skolotājs Kalupes pamatskolā, kora vadītājs (1945-1948), mūzikas skolotājs un koru diriģents Nautrēnu vidusskolā (1948-1950), DVSI mūzikas pasniedzējs, kora diriģents (1950-1952), DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātes teorētisko mūzikas priekšmetu vecākais pasniedzējs (1975-1991), dekāna vietnieks neklātienes darbā (1980-1985). Nozīmīgākās publikācijas: Solfedžo uzdevumu krājums; Dzirdes analīzes izdales materiāls; Polifoniskais solfedžo; Mūzikas mācīšanas metodika; Latgales mūzikas kultūra.
Dz. 1925.g. 8.augustā Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta Saleniekos. Mācījies Kalupes pamatskolā, Daugavpils komercskolā. Beidzis DPI Filoloģijas fakultāti (1957), Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu (1968). Skolotājs Kalupes pamatskolā, kora vadītājs (1945-1948), mūzikas skolotājs un koru diriģents Nautrēnu vidusskolā (1948-1950), DVSI mūzikas pasniedzējs, kora diriģents (1950-1952), DPI Mūzikas pedagoģijas fakultātes teorētisko mūzikas priekšmetu vecākais pasniedzējs (1975-1991), dekāna vietnieks neklātienes darbā (1980-1985). Nozīmīgākās publikācijas: Solfedžo uzdevumu krājums; Dzirdes analīzes izdales materiāls; Polifoniskais solfedžo; Mūzikas mācīšanas metodika; Latgales mūzikas kultūra.
Piziča Helēna,skolotāja, sabiedriskā darbiniece.
Dzimusi 1949.gada Vārkavas pagastā. Kopš 1972.gada, pēc DPI pabeigšanas, strādā Vārkavas vidusskolā par bioloģijas, ķīmijas un veselības mācības skolotāju, biedrības „Dabas draugu klubs” valdes priekšsēdētāja, ļoti daudzu projektu īstenotāja, atpazīstamākā Vārkavas novada tūrisma objekta - „Vārkavas takas” veidotāja. Viņas skolēni ir rajona, novadu, valsts olimpiāžu un dažādu konkursu uzvarētāji, arī pati H. Piziča ir saņēmusi neskaitāmus apbalvojumus par savu darbu.
Plikšs Ferdinands,Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis, Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dz. 1896.g. 5.aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nod. un Irkutskas praporščiku skolu. Dienējis 11.Dobeles kājinieku pulkā un 3.Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g.deportēts, 1942.g.6.sept.miris Noriļlagā.
Dz. 1896.g. 5.aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Pēterburgas Politehniskā institūta mērniecības nod. un Irkutskas praporščiku skolu. Dienējis 11.Dobeles kājinieku pulkā un 3.Jelgavas kājinieku pulkā. Bijis kadru virsnieks.1928.g.apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
1941.g.deportēts, 1942.g.6.sept.miris Noriļlagā.
Reķēna Antoņina,valodniece, habilitētā filoloģijas doktore, profesore.
Dz. 1928.g. 13.augustā Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Baložkalnā. Mācījusies tagadējā Āmuļu pamatskolā (1936-1943), Daugavpils 1.ģimnāzijā (1943.-1944.) un Preiļu 1.vidusskolā (1944.-1948). Studējusi Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1948.-1952). Bijusi psiholoģijas lektore Cēsu skolotāju institūtā (1952.-1953). Kopš 1953.g. - Liepājas Pedagoģiskās augstskolas docente, kopš 1993.g. – profesore. 1997.g. A. Reķēnai piešķīra valsts emitētās zinātnieces nosaukumu, ko dod par mūža ieguldījumu. Titula „Gada liepājniece” laureāte 1993.g. 50 zinātnisku publikāciju autore.
Mirusi 1998.g. 25.februārī.
Dz. 1928.g. 13.augustā Preiļu rajona Rožkalnu pagasta Baložkalnā. Mācījusies tagadējā Āmuļu pamatskolā (1936-1943), Daugavpils 1.ģimnāzijā (1943.-1944.) un Preiļu 1.vidusskolā (1944.-1948). Studējusi Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1948.-1952). Bijusi psiholoģijas lektore Cēsu skolotāju institūtā (1952.-1953). Kopš 1953.g. - Liepājas Pedagoģiskās augstskolas docente, kopš 1993.g. – profesore. 1997.g. A. Reķēnai piešķīra valsts emitētās zinātnieces nosaukumu, ko dod par mūža ieguldījumu. Titula „Gada liepājniece” laureāte 1993.g. 50 zinātnisku publikāciju autore.
Mirusi 1998.g. 25.februārī.
Rinkins Eduards,Daugavpils aizsargu pulka Vārkavas nodaļas aizsargs.
1928.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
1928.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Rinkins Konrāds,Valsts statistikas pārvaldes Vārkavas pag. brīvprātīgais korespondents.1935.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Romāne Mārīte (īst.v. Marija Romāne),žurnāliste, literāte.
Dz. 1932.g. 15.maijā Rožkalnu pagasta Romānos. Mācījusies Neicenieku un Vanagu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1947.-1951). Studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1951.-1955). Skolotāja Rīgas 53.vidusskolā (1955.-1965), Radio Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja (1965.-1980), izdevniecības „Liesma” Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja (1980-1985). LPSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas Izdevniecību daļas vadītāja (1985.-1988). Rakstījusi stāstus, raidlugas un aprakstus. 1984.g. iznācis dokumentālu miniatūru krājums „Desmitvīru spēks”.
Dz. 1932.g. 15.maijā Rožkalnu pagasta Romānos. Mācījusies Neicenieku un Vanagu pamatskolās un Līvānu ekonomiskajā tehnikumā (1947.-1951). Studējusi Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1951.-1955). Skolotāja Rīgas 53.vidusskolā (1955.-1965), Radio Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja (1965.-1980), izdevniecības „Liesma” Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja (1980-1985). LPSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas Izdevniecību daļas vadītāja (1985.-1988). Rakstījusi stāstus, raidlugas un aprakstus. 1984.g. iznācis dokumentālu miniatūru krājums „Desmitvīru spēks”.
Ručs Kazimirs,garīdznieks, prelāts.
Dz. 1915.g. 4.decembrī Vārkavas pagastā. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1942.g. 7.jūnijā iesvētīts par priesteri. Pirmo svēto misi noturēja 14.jūnijā Vārkavas baznīcā. Strādāja Cēsu apkārtnes katoļu draudzēs. Sniedza garīgo aprūpi Ziemeļvācijā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem (1946-1950). Studēja Beļģijā Lēvenas Katoļu universitātes Baznīcas tiesību fakultātē, kur ieguva juridisko zinātņu kandidāta un doktora grādu (1950-1954). Turpat līdz 1957.g. studēja sociālās zinātnes. Juridiskās zināšanas papildināja Sv. Rotas augstākajā Baznīcas tribunālā Vatikānā, iegūstot tribunāla advokāta diplomu (1957-1960). No 1960.-1963.g. bija bīskapa Boļeslava Sloskāna sekretārs. Bijis latviešu un igauņu pārstāvis Pāvesta Emigrācijas komitejā Vatikānā, latviešu un igauņu katoļu garīgās aprūpes vadītājs ārzemēs. Apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu, kā arī ar LR Atzinības Krustu (2005).
Miris 2007.g. 2.aprīlī Briselē.
Dz. 1915.g. 4.decembrī Vārkavas pagastā. Mācījies Zaķīšu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. 1942.g. 7.jūnijā iesvētīts par priesteri. Pirmo svēto misi noturēja 14.jūnijā Vārkavas baznīcā. Strādāja Cēsu apkārtnes katoļu draudzēs. Sniedza garīgo aprūpi Ziemeļvācijā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem (1946-1950). Studēja Beļģijā Lēvenas Katoļu universitātes Baznīcas tiesību fakultātē, kur ieguva juridisko zinātņu kandidāta un doktora grādu (1950-1954). Turpat līdz 1957.g. studēja sociālās zinātnes. Juridiskās zināšanas papildināja Sv. Rotas augstākajā Baznīcas tribunālā Vatikānā, iegūstot tribunāla advokāta diplomu (1957-1960). No 1960.-1963.g. bija bīskapa Boļeslava Sloskāna sekretārs. Bijis latviešu un igauņu pārstāvis Pāvesta Emigrācijas komitejā Vatikānā, latviešu un igauņu katoļu garīgās aprūpes vadītājs ārzemēs. Apbalvots ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas balvu, kā arī ar LR Atzinības Krustu (2005).
Miris 2007.g. 2.aprīlī Briselē.
Rusiņš Antons,leģionārs, skolotājs, sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1921.g. 2.aprīlī Vārkavas pagasta Sutros. Mācījies Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.g. iesaukts latviešu leģionā, pēc tam tiek izsūtīts uz Gulaga lēģerī Karēlijā. Pēc atgriešanās Latvijā ilgus gadus strādājis par rēķinvedi kolhozā , bet no 1959.g.- Zasas vidusskolā.Četru grāmatu autors.
Miris 2005.g.4.maijā.
Dz. 1921.g. 2.aprīlī Vārkavas pagasta Sutros. Mācījies Preiļu lauksaimniecības skolā. 1943.g. iesaukts latviešu leģionā, pēc tam tiek izsūtīts uz Gulaga lēģerī Karēlijā. Pēc atgriešanās Latvijā ilgus gadus strādājis par rēķinvedi kolhozā , bet no 1959.g.- Zasas vidusskolā.Četru grāmatu autors.
Miris 2005.g.4.maijā.
Salceviča Ilona, literatūrzinātniece.
Dz. 1940.g. 4.aprīlī Rīgā. Beigusi Rīgas 49.vidusskolu (1959) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi par laikraksta „Rezietis” lit. līdzstrādnieci (1963.-1964), izdevniecības „Zvaigzne” korektori (1965.), Raiņa Lit. un mākslas vēstures muzeja zinātnisko līdzstrādnieci (1965.-1969). 1970.g. sākusi stādāt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, 1973.-1995.g. – zinātniskā līdzstrādniece. Rakstījusi par B. Saulīti, Ē. Vilku, R. Ezeru, A. Kurciju, īpaši daudz par Latgales literatūru. 1991.-1993.g. strādājusi par lektori LU Latgales filiālē. Latgales pētniecības institūta valdes locekle, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Pētījusi un apcerējusi latgaliešu literatūras vēstures jautājumus. Novadnieka, teātra un literatūras kritiķa, Jura Pabērza meita.
Dz. 1940.g. 4.aprīlī Rīgā. Beigusi Rīgas 49.vidusskolu (1959) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti Žurnālistikas nodaļu (1964). Strādājusi par laikraksta „Rezietis” lit. līdzstrādnieci (1963.-1964), izdevniecības „Zvaigzne” korektori (1965.), Raiņa Lit. un mākslas vēstures muzeja zinātnisko līdzstrādnieci (1965.-1969). 1970.g. sākusi stādāt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, 1973.-1995.g. – zinātniskā līdzstrādniece. Rakstījusi par B. Saulīti, Ē. Vilku, R. Ezeru, A. Kurciju, īpaši daudz par Latgales literatūru. 1991.-1993.g. strādājusi par lektori LU Latgales filiālē. Latgales pētniecības institūta valdes locekle, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendiāte. Pētījusi un apcerējusi latgaliešu literatūras vēstures jautājumus. Novadnieka, teātra un literatūras kritiķa, Jura Pabērza meita.
Sarkanis Alberts, valodnieks, filoloģijas doktors, LR vēstnieks.
Dz. 1960.g. 6.aprīlī Dubnas pagasta Svenčos. Mācījies Arendoles pamatskolā (1967-1975) un Špoģu vidusskolā (1975-1978). Studējis LU (1978-1983). Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1983-1990). 1996.g. kļuvis par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. 1998.g. iecelts par LR vēstnieku Somijā. 2000.g. – vēstnieks Ārlietu ministrijā. 2001.g. beidzis Starptautisko studiju kursu Ženēvas drošības politikas centrā. 2001.g. – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. Latvijas vēstnieks Lietuvā, Vatikānā, Bulgārijā, Polijā, Maltas Ordenī. Apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu, Gedimina ordeni, Svētā Gregora Lielā krusta ordeni.
Dz. 1960.g. 6.aprīlī Dubnas pagasta Svenčos. Mācījies Arendoles pamatskolā (1967-1975) un Špoģu vidusskolā (1975-1978). Studējis LU (1978-1983). Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1983-1990). 1996.g. kļuvis par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. 1998.g. iecelts par LR vēstnieku Somijā. 2000.g. – vēstnieks Ārlietu ministrijā. 2001.g. beidzis Starptautisko studiju kursu Ženēvas drošības politikas centrā. 2001.g. – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors. Latvijas vēstnieks Lietuvā, Vatikānā, Bulgārijā, Polijā, Maltas Ordenī. Apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu, Gedimina ordeni, Svētā Gregora Lielā krusta ordeni.
Spoģis Alberts, dzejnieks, publicists un redaktors,
filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs,
mākslas zinātnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks Vācijā,
apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998).
filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs,
mākslas zinātnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks Vācijā,
apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998).
A. Spoģis dzimis 1924.gada 9.oktobrī Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā lauksaimnieka un pagasta krājbankas darbinieka ģimenē starp trīs māsām. Beidzis Vārkavas sešgadīgo pamatskolu. Savu uzvārdu mantojis no dzimtās puses vietvārda – Spoģiem.
Špoģis Kazimirs,habilitēts lauksaimniecības zinātņu doktors, profesors, valsts un politiskais darbinieks.
Dz. 1927.g. 28.martā Vārkavas pag. Eglīšos. Mācījies Vārkavas pamatskolā, Rīgas tirdzniecības kooperācijas skolā, Višķu dārzkopības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.1963.-1965.g.-lauksaimniecības ministra vietnieks, 1965.-1973.g.- Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors, 1976.-1980.g.-LLA rektors, 1980.-1984.g.- LPSR lauksaimniecības ministrs, 1984.-1985.g. – LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks.1990.g. ievēlēts Augstākajā Padomē. Bijis LLU Uzņēmējdarbības katedras izveidotājs, pēc tam tās profesors.2000.g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2010. g. 26.martā.
Dz. 1927.g. 28.martā Vārkavas pag. Eglīšos. Mācījies Vārkavas pamatskolā, Rīgas tirdzniecības kooperācijas skolā, Višķu dārzkopības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.1963.-1965.g.-lauksaimniecības ministra vietnieks, 1965.-1973.g.- Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors, 1976.-1980.g.-LLA rektors, 1980.-1984.g.- LPSR lauksaimniecības ministrs, 1984.-1985.g. – LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks.1990.g. ievēlēts Augstākajā Padomē. Bijis LLU Uzņēmējdarbības katedras izveidotājs, pēc tam tās profesors.2000.g. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Miris 2010. g. 26.martā.
Upenieks Ādams,skolotājs, dzejnieks, pašvaldību darbinieks.
Dz. 1824.g. augustā (dažos avotos-1820.g.) Vārkavas pagasta Šķilteros. Izglītību ieguvis pie Vārkavas draudzes prāvesta Jarecka. Bijis pirmais Vārkavas pagasta tautskolas skolotājs. 1861.g. Vārkavas pagasta zemnieki Ā. Upenieku ievēlēja par sava pagasta vecāko. Pirmās tautskolas dibinātājs Latgalē (Vārkavā).
Miris 1905.g. 4.janvārī Zeļenpolē, apbedīts Rudzātu pagasta Kivlenieku kapos.
Dz. 1824.g. augustā (dažos avotos-1820.g.) Vārkavas pagasta Šķilteros. Izglītību ieguvis pie Vārkavas draudzes prāvesta Jarecka. Bijis pirmais Vārkavas pagasta tautskolas skolotājs. 1861.g. Vārkavas pagasta zemnieki Ā. Upenieku ievēlēja par sava pagasta vecāko. Pirmās tautskolas dibinātājs Latgalē (Vārkavā).
Miris 1905.g. 4.janvārī Zeļenpolē, apbedīts Rudzātu pagasta Kivlenieku kapos.
Upenieks Antons,policijas darbinieks.
Dz. 1883.g. 25.decembrī Vārkavas pagastā. Apmeklējis vietējo pagasta draudzes skolu. 1898.g. kopā ar vecākiem izbraucis uz Sibīriju, kur strādājis par kantora darbinieku Tomskas 1 stacijā. Bijis Tomskas guberņas cietuma kancelejas darbinieks (1909), pēc tam Tomskas guberņas policists un Bogotolas policijas priekšnieks (1911-1919). 1919g. ticis apcietināts. Pēc atgriešanās Latvijā, 1923.g. iecelts par Ludzas apriņķa policijas priekšnieka palīgu, bet 1925.g. pārcelts uz Daugavpili par 2.iecirkņa policijas priekšnieku, pēc tam - 1927.g.- uz Aglonu par policijas priekšnieku. Par turpmāko likteni ziņu nav.
Dz. 1883.g. 25.decembrī Vārkavas pagastā. Apmeklējis vietējo pagasta draudzes skolu. 1898.g. kopā ar vecākiem izbraucis uz Sibīriju, kur strādājis par kantora darbinieku Tomskas 1 stacijā. Bijis Tomskas guberņas cietuma kancelejas darbinieks (1909), pēc tam Tomskas guberņas policists un Bogotolas policijas priekšnieks (1911-1919). 1919g. ticis apcietināts. Pēc atgriešanās Latvijā, 1923.g. iecelts par Ludzas apriņķa policijas priekšnieka palīgu, bet 1925.g. pārcelts uz Daugavpili par 2.iecirkņa policijas priekšnieku, pēc tam - 1927.g.- uz Aglonu par policijas priekšnieku. Par turpmāko likteni ziņu nav.
Upenieks Eduards,ārsts, medicīnas doktors, sabiedriskais darbinieks.
Dz. 1920.g. 10.decembrī Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Vārkavas pagasta Ančkinu pamatskolā, Preiļu pagasta pamatskolā un Daugavpils 1.ģimnāzijā. Bijis skolotājs Preiļu pagasta pamatskolā (1940-1944). 1944.g. mobilizēts un nosūtīts uz Vāciju. 1945.g. izceļojis uz Itāliju, vēlāk – uz Spāniju. Beidzis Salamankas universitāti Spānijā. Kopš 1954.g. dzīvo Kanādā, Toronto. Strādājis par ārstu. Bijis Latvijas goda konsuls Toronto (1972-1991). Toronto tuvumā izveidojis latviešu patversmi „Kristus dārzs”. Grāmatas „Par dzīves skaistumu un mākslu” autors, Preiļu parka kapelas atjaunošanas iniciators un sponsors. Par lielo ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā Eduardam Upeniekam piešķirta Preiļu pilsētas Goda pilsoņa medaļa. Par nopelniem cilvēces labā Vatikāns E. Upenieku apbalvojis ar „Pro Ecelsia Pontifice” krustu.
Dz. 1920.g. 10.decembrī Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Vārkavas pagasta Ančkinu pamatskolā, Preiļu pagasta pamatskolā un Daugavpils 1.ģimnāzijā. Bijis skolotājs Preiļu pagasta pamatskolā (1940-1944). 1944.g. mobilizēts un nosūtīts uz Vāciju. 1945.g. izceļojis uz Itāliju, vēlāk – uz Spāniju. Beidzis Salamankas universitāti Spānijā. Kopš 1954.g. dzīvo Kanādā, Toronto. Strādājis par ārstu. Bijis Latvijas goda konsuls Toronto (1972-1991). Toronto tuvumā izveidojis latviešu patversmi „Kristus dārzs”. Grāmatas „Par dzīves skaistumu un mākslu” autors, Preiļu parka kapelas atjaunošanas iniciators un sponsors. Par lielo ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā Eduardam Upeniekam piešķirta Preiļu pilsētas Goda pilsoņa medaļa. Par nopelniem cilvēces labā Vatikāns E. Upenieku apbalvojis ar „Pro Ecelsia Pontifice” krustu.
Upenieki Indriķis un Jānis,zemnieki, cīnītāji par tautas izglītību Latgalē.
Dz. 18.gs beigās Vārkavas pagasta Šķilteros. 1845.g. par saviem līdzekļiem Vārkavas pagastā atver skolu.
Dz. 18.gs beigās Vārkavas pagasta Šķilteros. 1845.g. par saviem līdzekļiem Vārkavas pagastā atver skolu.
Upenieks Kazimirs,mūziķis un sabiedriskais darbinieks.
Dz.1923.g.2.febr. Vārkavas pagastā. Emigrācijā aktīvi darbojies Latviešu biedrībā Vašingtonas štatā. Nodibinājis un 10 gadus sekmīgi vadījis meiteņu ansambli „Staburadze”.
Dz.1923.g.2.febr. Vārkavas pagastā. Emigrācijā aktīvi darbojies Latviešu biedrībā Vašingtonas štatā. Nodibinājis un 10 gadus sekmīgi vadījis meiteņu ansambli „Staburadze”.
Upenieks Ludvigs,ārsts, medicīnas doktors.
Dz. 1922.g. 15.februārī Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Strādājis Preiļu pagasta Jaunzemu pamatskolā par skolas pārzini. Iesaukts leģionā. 1946.g. sācis medicīnas studijas Baltijas universitātes Medicīnas fakultātē Pinnebergā Vācijā. 1950.g. izceļojis uz Kanādu. Strādājis Ontārio provinces veselības pārvaldē Toronto par slimnieku kopēju. Beidzis Klenes universitāti Vācijā (1954). Strādājis privātā praksē Toronto.
Dz. 1922.g. 15.februārī Vārkavas pagasta Šķilteros. Mācījies Aglonas ģimnāzijā. Strādājis Preiļu pagasta Jaunzemu pamatskolā par skolas pārzini. Iesaukts leģionā. 1946.g. sācis medicīnas studijas Baltijas universitātes Medicīnas fakultātē Pinnebergā Vācijā. 1950.g. izceļojis uz Kanādu. Strādājis Ontārio provinces veselības pārvaldē Toronto par slimnieku kopēju. Beidzis Klenes universitāti Vācijā (1954). Strādājis privātā praksē Toronto.
Vaiders Arturs,A/S „Diena” sporta nodaļas vadītājs.
Dz. 1955.g. Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Fiziskās kultūras un sporta komitejā instruktors, LVFKI vecākais pasniedzējs.
Dz. 1955.g. Arendolē. Mācījies Vārkavas vidusskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Fiziskās kultūras un sporta komitejā instruktors, LVFKI vecākais pasniedzējs.
Vaikulis Jānis,ekonomists, ekonomikas maģistrs, docents.
Dz. 1928.g. 24.jūnijā Rožkalnu pagasta Lazdānos. Studējis LU. Kopš 1953.g. bijis LU mācību spēks. Autors vairākām grāmatām un monogrāfijām par uzskaites un finansu analīzes jautājumiem. Darbojies Latvijas Republikas Grāmatvedības metodiskajā padomē.
Dz. 1928.g. 24.jūnijā Rožkalnu pagasta Lazdānos. Studējis LU. Kopš 1953.g. bijis LU mācību spēks. Autors vairākām grāmatām un monogrāfijām par uzskaites un finansu analīzes jautājumiem. Darbojies Latvijas Republikas Grāmatvedības metodiskajā padomē.
Vaikulis Staņislavs,garīdznieks, monsinjors, Sv. Tēva galma prelāts, rakstnieks, literatūras kritiķis, publicists.
Dz. 1887.g. 6.decembrī Rožkalnu pagasta Gadzānos. Beidzis Pēterburgas garīgo semināru. Bijis prāvests Līksnā, Kombuļos, Atašienē (1911-1921), Varakļānos (1921-1933) un dekāns Līvānos (1933-1950). Sarakstījis garīga satura grāmatas, daudz publicējies latgaliešu presē. Rakstījis par sabiedriski politiskajiem, kultūras, literatūras u.c. jautājumiem.
Miris 1961.g. 29.maijā Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.
Dz. 1887.g. 6.decembrī Rožkalnu pagasta Gadzānos. Beidzis Pēterburgas garīgo semināru. Bijis prāvests Līksnā, Kombuļos, Atašienē (1911-1921), Varakļānos (1921-1933) un dekāns Līvānos (1933-1950). Sarakstījis garīga satura grāmatas, daudz publicējies latgaliešu presē. Rakstījis par sabiedriski politiskajiem, kultūras, literatūras u.c. jautājumiem.
Miris 1961.g. 29.maijā Kalupē, apbedīts Kalupes kapos.
Vaivode - Garanča Antoņina,dziedātāja, kontralts.
Dz. 1922.g. 12.oktobrī Vārkavā. Mācījusies Vārkavas tautskolā. Dziedājusi baznīcas korī. Muzikālo izglītību apguvusi Vācijā – Minhenes Belkanto skolā pie prof. Elzas Dombergas un Edītes Effertes, Floridas valsts universitātes mūzikas nodaļā pie Elenas Nikolaidi. 1955.g. sākusi uzstāties koncertos. Izpildījusi garīgo mūziku gandrīz visās trimdas latviešu baznīcās. Dziedājusi arī slavenajā Carnegie zālē. Par saviem līdzekļiem nodibinājusi kardināla Juliāna Vaivoda Fondu. Atjaunotajai Borhu muižas kapelai Preiļos dāvinājusi 40 kg smagu ametistu.
Mirusi 2007.g.25.maijā Klīvlendā.
Dz. 1922.g. 12.oktobrī Vārkavā. Mācījusies Vārkavas tautskolā. Dziedājusi baznīcas korī. Muzikālo izglītību apguvusi Vācijā – Minhenes Belkanto skolā pie prof. Elzas Dombergas un Edītes Effertes, Floridas valsts universitātes mūzikas nodaļā pie Elenas Nikolaidi. 1955.g. sākusi uzstāties koncertos. Izpildījusi garīgo mūziku gandrīz visās trimdas latviešu baznīcās. Dziedājusi arī slavenajā Carnegie zālē. Par saviem līdzekļiem nodibinājusi kardināla Juliāna Vaivoda Fondu. Atjaunotajai Borhu muižas kapelai Preiļos dāvinājusi 40 kg smagu ametistu.
Mirusi 2007.g.25.maijā Klīvlendā.
Vaivode Eleonora Terēzija,pedagoģe, DPU docētāja, asociētā profesore.
Dz. 1944.g. 28.jūlijā Upmalas pagasta Brokovskos (agrāk Vārkavas pag.).Mācījusies Daugavpils 1.vidusskolā. Beigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Bijusi Ilūkstes 1.vidusskolas skolotāja (1965-1966), Daugavpils Pedagoģiskā institūta botānikas katedras laborante (1966-1971), docente (kopš 1988). Latvijas Pedagogu biedrības Daugavpils Pedagoģiskā institūta nodaļās prezidija priekšsēdētāja (1988-1992).Daugavpils Pedagoģiskās universitātes senatore un Dabaszinātņu fakultātes domes locekle (1998-2000). Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre, Latgales Pētniecības institūta biedre, V.Seiles un L.Bērziņa prēmiju laureāte. Pētījusi dabas zinību un bioloģijas mācīšanas metodiku un vēsturi. Publicējusi 200 zinātniskus rakstus, 3 monogrāfijas, 4 mācību grāmatu autore.
Dz. 1944.g. 28.jūlijā Upmalas pagasta Brokovskos (agrāk Vārkavas pag.).Mācījusies Daugavpils 1.vidusskolā. Beigusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti. Bijusi Ilūkstes 1.vidusskolas skolotāja (1965-1966), Daugavpils Pedagoģiskā institūta botānikas katedras laborante (1966-1971), docente (kopš 1988). Latvijas Pedagogu biedrības Daugavpils Pedagoģiskā institūta nodaļās prezidija priekšsēdētāja (1988-1992).Daugavpils Pedagoģiskās universitātes senatore un Dabaszinātņu fakultātes domes locekle (1998-2000). Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācijas biedre, Latgales Pētniecības institūta biedre, V.Seiles un L.Bērziņa prēmiju laureāte. Pētījusi dabas zinību un bioloģijas mācīšanas metodiku un vēsturi. Publicējusi 200 zinātniskus rakstus, 3 monogrāfijas, 4 mācību grāmatu autore.
Vaivods Alberts,skolotājs, kora mākslinieks.
Dz. 1927.g. 20.oktobrī Upmalas pagasta Čeirānos. Mācījies 2. Vārkavas pamatskolā un Preiļu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks (1956-1991).
Miris 1991.g. 28.augustā Rīgā, apbedīts Rīgas rajona Stopiņu pagasta Ulbrokas kapos.
Dz. 1927.g. 20.oktobrī Upmalas pagasta Čeirānos. Mācījies 2. Vārkavas pamatskolā un Preiļu 1.vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks (1956-1991).
Miris 1991.g. 28.augustā Rīgā, apbedīts Rīgas rajona Stopiņu pagasta Ulbrokas kapos.
Vaivods Antons,mākslinieks, Jūrmalas mākslas pedagogs.
Dz. 1955.g. Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu un Vārkavas pamatskolā, Rēzeknes lietišķās Mākslas vidusskolā, Valsts mākslas akadēmijā. Kopš 2002.g. strādā Jūrmalas mākslas skolā par vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāju. Mākslinieks darbojas akvareļtehnikā, eļļas tehnikā un akriltehnikā. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, bijušas arī vairākas personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs. 2003.g.saņēmis gada balvu kultūrā par pedagoģiskiem sasniegumiem.
Dz. 1955.g. Vārkavas pagastā. Mācījies Ančkinu un Vārkavas pamatskolā, Rēzeknes lietišķās Mākslas vidusskolā, Valsts mākslas akadēmijā. Kopš 2002.g. strādā Jūrmalas mākslas skolā par vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāju. Mākslinieks darbojas akvareļtehnikā, eļļas tehnikā un akriltehnikā. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, bijušas arī vairākas personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs. 2003.g.saņēmis gada balvu kultūrā par pedagoģiskiem sasniegumiem.
Vaivods Antons,pedagogs.
Dz. Vārkavas novada Upmalas „Brokovskos”. Mācījies Aglonas ģimnāzijā, Daugavpils sešklasīgajā skolotāju institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Strādājis Līksnas, Kalupes, Nīcgales un Jaunkalsnavas pamatskolās, Daugavpils 37. speciālajā profesionāli tehniskajā skolā, bijis Daugavpils apriņķa skolu inspektors. Krājis un apkopojis atmiņu pierakstus par Aglonas ģimnāziju, savu dzīves gājumu aprakstījis apcerē „Mazās hronikas.” 2009.g. klajā nākusi grāmata „Cilvēka dzīve. Te tā ir un te tās vairs nav”, kuru izdošanai sagatavojusi viņa meita, pedagoģijas doktore Eleonora Terēzija Vaivode.Miris 2006.g.26.maijā.
Vaivods Dominiks,kora mākslinieks, Valsts Akadēmiskā kora solists, LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
Dz. 1937.g. 2.decembrī Upmalas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā (1944-1951), Līvānu 1.vidusskolā (1951-1955) un Daugavpils mūzikas vidusskolā (1955-1959).
Dz. 1937.g. 2.decembrī Upmalas pagasta Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā (1944-1951), Līvānu 1.vidusskolā (1951-1955) un Daugavpils mūzikas vidusskolā (1955-1959).
Vaivods Julijans,garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks.
Dz. 1895.g. 30.augustā Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Pēterburgas garīgajā seminārā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē. 1918.g. 7.aprīlī iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs un prāvests Aglonā (1918-1920), skolu kapelāns Rēzeknē (1920), vikārs un skolu kapelāns Ludzā (1920-1921), skolu kapelāns Daugavpilī (1921-1924), vikārs Varakļānos (1924-1925), prāvests Lēnās (1925-1933), Alsungā (1933-1936), Dvietē (1936), Jaunjelgavā (1936-1937), Ventspilī (1937-1938), Liepājā (1938-1940), ģenerālvikārs Liepājā (1940-1944), Kurzemes dekanāta dekāns (1944), Liepājas bīskapa v.i. (1944-1947), Liepājas kūrijas kanclers, ģenerālvikārs un dekāns (1947-1958). 1949.g. 4.jūlijā Romas pāvests J. Vaivodu iecēlis par galma prelātu. Par garīdzniekiem domātās literatūras sarakstīšanu un izplatīšanu viņš 1958.g. 2.janvārī tika arestēts un sodīts ar 2 gadiem koncentrācijas nometnē. Pēc soda izciešanās bijis prāvests Vaiņodē (1960-1961), Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (1961-1962), Rīgas metropoloģijas ģenerālvikārs (1962-1964), kopš 1964.g. 18.novembra – bīskaps, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiacēzes un Liepājas diacēzes administrators. 1983.g. 2.februārī Romas prāvests Jānis Pāvils II J.Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Bijis Bīskapu sinodes loceklis. Sarakstījis vairākus desmitus sējumu manuskriptu – Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru. 1938.g.apbalvots ar Atzinības krustu, saņēmis kņaza Vladimira otrās pakāpes un Sv. Vladimira pirmās pakāpes ordeni.
Miris 1990.g. 24.maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.
Dz. 1895.g. 30.augustā Sutru pagasta Bernānos. Mācījies Vārkavas pagasta tautskolā, Preiļu pilsētas skolā, Pēterburgas garīgajā seminārā. Studējis LU Romas katoļu Teoloģijas fakultātē. 1918.g. 7.aprīlī iesvētīts par priesteri. Bijis vikārs un prāvests Aglonā (1918-1920), skolu kapelāns Rēzeknē (1920), vikārs un skolu kapelāns Ludzā (1920-1921), skolu kapelāns Daugavpilī (1921-1924), vikārs Varakļānos (1924-1925), prāvests Lēnās (1925-1933), Alsungā (1933-1936), Dvietē (1936), Jaunjelgavā (1936-1937), Ventspilī (1937-1938), Liepājā (1938-1940), ģenerālvikārs Liepājā (1940-1944), Kurzemes dekanāta dekāns (1944), Liepājas bīskapa v.i. (1944-1947), Liepājas kūrijas kanclers, ģenerālvikārs un dekāns (1947-1958). 1949.g. 4.jūlijā Romas pāvests J. Vaivodu iecēlis par galma prelātu. Par garīdzniekiem domātās literatūras sarakstīšanu un izplatīšanu viņš 1958.g. 2.janvārī tika arestēts un sodīts ar 2 gadiem koncentrācijas nometnē. Pēc soda izciešanās bijis prāvests Vaiņodē (1960-1961), Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (1961-1962), Rīgas metropoloģijas ģenerālvikārs (1962-1964), kopš 1964.g. 18.novembra – bīskaps, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiacēzes un Liepājas diacēzes administrators. 1983.g. 2.februārī Romas prāvests Jānis Pāvils II J.Vaivodu iecēla par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Bijis Bīskapu sinodes loceklis. Sarakstījis vairākus desmitus sējumu manuskriptu – Latvijas katoļu baznīcas vēsturi, sprediķus un citu garīdzniekiem domātu literatūru. 1938.g.apbalvots ar Atzinības krustu, saņēmis kņaza Vladimira otrās pakāpes un Sv. Vladimira pirmās pakāpes ordeni.
Miris 1990.g. 24.maijā Rīgā, apbedīts Aglonas bazilikas pazemes baznīcas kriptā aiz altāra.
Vaivods Juris,komponists un diriģents.
Dz. 1966.g. 29.martā Preiļu rajona Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā Beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi. Stažējies Baha mūzikas akadēmijas meistarklasēs (Vācijā) un Hores Hankena (Norvēģija) diriģēšanas meistarklasēs. Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori „Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997.g. strādā par Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju. Vairākkārt saņēmis Teātra balvu kā labākais mūzikas autors.
Dz. 1966.g. 29.martā Preiļu rajona Vanagos. Mācījies Vanagu pamatskolā Beidzis Līvānu mūzikas skolas akordeona klasi, Daugavpils mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu un Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas Edgara Račevska klasi. Stažējies Baha mūzikas akadēmijas meistarklasēs (Vācijā) un Hores Hankena (Norvēģija) diriģēšanas meistarklasēs. Strādājis par kormeistaru Rīgas Doma zēnu korī, bijis kamerkora „Versija” un vīru kora „Dziedonis” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kamerkori „Versija” piedalījies starptautiska mēroga konkursos, festivālos un forumos Austrālijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā. Kopš 1997.g. strādā par Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju. Vairākkārt saņēmis Teātra balvu kā labākais mūzikas autors.
Vaivods Pēteris,garīdznieks.
Dz. 1913.g.16.jūlijā Preiļu raj. Vanagu draudzē. Mācījies Vanagu un Vārkavas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1944.g.23.decembrī. Primicijas dievkalpojums 1945.g. 4.janv.Aglonas draudzes baznīcā. Kalpojis Aglonas, Šķilbēnu, Naujenes, Raipoles, Ruskulovas un Līksnas draudzēs.
Miris 1997. g.5.jūnijā. Apbedīts Līksnas katoļu baznīcas dārzā.
Dz. 1913.g.16.jūlijā Preiļu raj. Vanagu draudzē. Mācījies Vanagu un Vārkavas pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā, Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1944.g.23.decembrī. Primicijas dievkalpojums 1945.g. 4.janv.Aglonas draudzes baznīcā. Kalpojis Aglonas, Šķilbēnu, Naujenes, Raipoles, Ruskulovas un Līksnas draudzēs.
Miris 1997. g.5.jūnijā. Apbedīts Līksnas katoļu baznīcas dārzā.
Varslavāns Francis,pedagogs, sabiedriskais darbinieks.
Dz.1892.g. 21.oktobrī Kalupes pagastā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis pedagogs Dagdā, Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, skolas pārzinis, pilsētas valdes loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētājs un aizsargs Preiļos. Emigrācijā devies uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
Miris 1986.g.3.septembrī Monreālā.
Dz.1892.g. 21.oktobrī Kalupes pagastā. Beidzis Daugavpils skolotāju institūtu. Bijis pedagogs Dagdā, Vārkavas pagasta Zaķīšu pamatskolā, skolas pārzinis, pilsētas valdes loceklis, bāriņtiesas priekšsēdētājs un aizsargs Preiļos. Emigrācijā devies uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu.
Miris 1986.g.3.septembrī Monreālā.
Varslavāns Leons,pedagogs.
Dz.1897.g. 29. septembrī Kalupes pagasta Cepļukos. Mācījies Pelēču trīsklasīgajā pamatskolā, Rēzeknes tirdzniecības skolā, pabeidzis meteorologu kursus Pēterpilī, absolvējis Daugavpils Skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas sācis Amuļu pamatskolā, bijis Aizkalnes pamatskolas pārzinis. 1944.g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu.
Miris 2000.g.2.janvārī Monreālā.
Dz.1897.g. 29. septembrī Kalupes pagasta Cepļukos. Mācījies Pelēču trīsklasīgajā pamatskolā, Rēzeknes tirdzniecības skolā, pabeidzis meteorologu kursus Pēterpilī, absolvējis Daugavpils Skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas sācis Amuļu pamatskolā, bijis Aizkalnes pamatskolas pārzinis. 1944.g. kopā ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu.
Miris 2000.g.2.janvārī Monreālā.
Vilcāns Jānis,nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks.
Dz.1929.g. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks.
Dz.1929.g. Upmalas pagasta „Saulīšos”. Ilggadējs Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Daugavpils FKSK vadītājs, treneris. Mālpils sovhoztehnikuma, vēlāk agrofirmas direktora vietnieks.
Vilcāns Staņislavs,priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vārkavas pagasta „Barībiņās”.
1931.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
1931.g. apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.
Vilciņa Anastasija,ekonomikas doktore, profesore.
Dz. 1952.g.4. aprīlī Līvānu novada Staru „Kvedervecumos”. Mācījusies Neicinieku un Rimicānu pamatskolās, Rīgas 2. internātskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un aspirantūrā. LLA Politekonomijas katedras asistente (1976.-1984.), vecākā pasniedzēja (1984.-1989.), LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docente (1990.-1998.), asociētā profesore (1998.-2001), ekonomikas doktore, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studiju vadītāja, LLU Konventa locekle, Ekonomikas fakultātes domes locekle, LLU Ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes locekle, LLMZA īstenā locekle, Liepājas universitātes vadībzinātņu katedras profesore. Pētījusi nodarbinātības un bezdarba praktiskos jautājumus, globalizācijas un tautsaimniecības risku problemātiku. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore.
Dz. 1952.g.4. aprīlī Līvānu novada Staru „Kvedervecumos”. Mācījusies Neicinieku un Rimicānu pamatskolās, Rīgas 2. internātskolā, LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un aspirantūrā. LLA Politekonomijas katedras asistente (1976.-1984.), vecākā pasniedzēja (1984.-1989.), LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedras docente (1990.-1998.), asociētā profesore (1998.-2001), ekonomikas doktore, LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studiju vadītāja, LLU Konventa locekle, Ekonomikas fakultātes domes locekle, LLU Ekonomikas un vadībzinātnes nozares profesoru padomes locekle, LLMZA īstenā locekle, Liepājas universitātes vadībzinātņu katedras profesore. Pētījusi nodarbinātības un bezdarba praktiskos jautājumus, globalizācijas un tautsaimniecības risku problemātiku. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore.
Vilmane Janīna,izglītības darbiniece, folkloras vācēja.
Dz.1928.g. 29.augustā Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā.1950. gada augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. gada, līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam skolotāja kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978.g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai. J.Vilmane ir saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.
Dz.1928.g. 29.augustā Krāslavas raj. Kombuļu pagasta Aišpuros. Mācījusies Sauleskalna vidusskolā, Daugavpils Skolotāju un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā.1950. gada augustā darba gaitas sākusi Aglonas vidusskolā, bet kopš 1952. gada, līdz aiziešanai pensijā bijusi Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ilgus gadus vadījusi Preiļu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Paralēli pedagoģes darbam skolotāja kopā ar audzēkņiem nopietni pievērsusies Vārkavas novada folkloras mantojuma saglabāšanas darbam. Mutvārdu daiļradi sākusi krāt no pagājušā gadsimta 60 gadiem. 1978.g. izveidojusi Vārkavas vidusskolas folkloras kopu „Vuolyudzeite”, kura bija pirmā skolēnu folkloras kopa valstī. Kopā ar skolēniem rīkojusi ekspedīcijas, vācot un apkopojot novadā dzirdētās teikas, pasakas, dziesmas un mīklas. Sakrātās garamantas apkopotas 2 grāmatās „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”. Zinātņu Akadēmijai iesniegtie materiāli rosināja Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvē atvērt atsevišķu fondu Vārkavai. J.Vilmane ir saņēmusi Tautas skolotājas goda nosaukumu, īpašo balvu starptautiskajā Luda Bērziņa konkursā par nesavtīgu darbību folkloristikā un valodniecībā, Broņislava Spūļa prēmiju par novada kultūrvides izpēti un latgalisko vērtību saglabāšanu.
Začests Julians, garīdznieks, prelāts.
Dz.1913.g. 20.dec. Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā. Mācījies Ludza ģimnāzijā, Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1938.g.3.aprīlī.Kalpojis: Ruskulovā, 1941; Augstkalnē, 1941-1942; Stoļerovā, 1942-1944; Nīdermuižā, 1948-1954; Kalupē un Arendolē, 1954-1956; Ciskādā, 1956-1957; Rēzeknē (arī dekanāta dekāns, 1957-1960; Nautrēnos (arī dekanāta dekāns), 1962-1964; Līvānos (arī dekanāta dekāns).
Miris 2004.g.21.jūnijā. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.
Dz.1913.g. 20.dec. Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā. Mācījies Ludza ģimnāzijā, Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1938.g.3.aprīlī.Kalpojis: Ruskulovā, 1941; Augstkalnē, 1941-1942; Stoļerovā, 1942-1944; Nīdermuižā, 1948-1954; Kalupē un Arendolē, 1954-1956; Ciskādā, 1956-1957; Rēzeknē (arī dekanāta dekāns, 1957-1960; Nautrēnos (arī dekanāta dekāns), 1962-1964; Līvānos (arī dekanāta dekāns).
Miris 2004.g.21.jūnijā. Apbedīts Līvānu katoļu baznīcas dārzā.
Zalāne Inese,LLU pasniedzēja.
Dz. 1967.g.1.janvārī Bebrenē. Mācījusies Amuļu pamatskolā, Špoģu vidusskolā. Studējusi LLA Zooinženierijas un LLA Sociālo zinātņu fakultātēs, Latvijas Zinātņu akadēmijā ieguvusi Kvalitātes sistēmas vadītāja sertifikātu , bet LLU –augstskolas pasniedzēja kvalifikāciju. Papildinājusies Valsts Administrācijas skolā. Kopš 2001.g. ir LLU lektore Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedrā.
Dz. 1967.g.1.janvārī Bebrenē. Mācījusies Amuļu pamatskolā, Špoģu vidusskolā. Studējusi LLA Zooinženierijas un LLA Sociālo zinātņu fakultātēs, Latvijas Zinātņu akadēmijā ieguvusi Kvalitātes sistēmas vadītāja sertifikātu , bet LLU –augstskolas pasniedzēja kvalifikāciju. Papildinājusies Valsts Administrācijas skolā. Kopš 2001.g. ir LLU lektore Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedrā.
Zavadska Ināra, pedagoģe.
Dz.1953.g. Preiļu raj. Augšmuktos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā institūtā, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Dagdas arodvidusskolas direktore.
Dz.1953.g. Preiļu raj. Augšmuktos. Mācījusies Līvānu 1.vidusskolā, studējusi Liepājas pedagoģiskajā institūtā, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Dagdas arodvidusskolas direktore.
Zepa - Vanaga Veneranda, dzejniece, dramaturģe, publiciste.
Dz. 1926.g.10.jūn. Vārkavas pagastā. Mācījusies Vārkavas 1.seškalsīgajā pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, LVK operdziedātājas H. Cinkas – Berzinskas klasē. 1955.-1970.g. dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. Strādājusi Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldē.
Literārajai daiļradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmais dzejolis laikrakstā „Latgolas Bolss”. Rakstījusi bērnu ludziņas, veikusi citu autoru darbu dramatizējumus bērnu un jauniešu uzvedumiem. Daudz publicējusies žurnālā „Katōļu Dzeive”, „Tāvu zemes kalendārs”. 2007.g. iznākusi atmiņu un dzejas grāmata „Paradīzes ābelīte”.
Mirusi 2002.g.11.martā. Apbedīta sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā.
Dz. 1926.g.10.jūn. Vārkavas pagastā. Mācījusies Vārkavas 1.seškalsīgajā pamatskolā, Daugavpils 1. Valsts ģimnāzijā, LVK operdziedātājas H. Cinkas – Berzinskas klasē. 1955.-1970.g. dziedājusi Valsts Akadēmiskajā korī. Strādājusi Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldē.
Literārajai daiļradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmais dzejolis laikrakstā „Latgolas Bolss”. Rakstījusi bērnu ludziņas, veikusi citu autoru darbu dramatizējumus bērnu un jauniešu uzvedumiem. Daudz publicējusies žurnālā „Katōļu Dzeive”, „Tāvu zemes kalendārs”. 2007.g. iznākusi atmiņu un dzejas grāmata „Paradīzes ābelīte”.
Mirusi 2002.g.11.martā. Apbedīta sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā.
Znotiņš Kazimirs, publicists, sabiedriskais darbinieks, tautsaimnieks.
Dz.1912.g. 27. septembrī Vārkavas pagastā. Mācījies Preiļu pamatskolā, Daugavpils komercskolā, Latvijas Universitātē. Strādājis par grāmatvedi Nacionālajā teātrī. 1944.g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Tur iestājies Otavas universitātē. Vācijā viņš nodibina, rediģē un izdod katoļu nedēļas laikrakstu „Svētdienas Ziņas”, nodibina grāmatu apgādu „Klints”, dibina latviešu bēgļu organizāciju. Savukārt Kanādā bijis skautu organizācijas vadītājs, aktīvs Kolumba bruņinieku loceklis, darbojies studentu korporācijā „Lacuania”.
Miris 1999.g.26.jūn.Kanādā. Apbedīts Renfrū pilsētas katoļu kapsētā.
Dz.1912.g. 27. septembrī Vārkavas pagastā. Mācījies Preiļu pamatskolā, Daugavpils komercskolā, Latvijas Universitātē. Strādājis par grāmatvedi Nacionālajā teātrī. 1944.g. emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Tur iestājies Otavas universitātē. Vācijā viņš nodibina, rediģē un izdod katoļu nedēļas laikrakstu „Svētdienas Ziņas”, nodibina grāmatu apgādu „Klints”, dibina latviešu bēgļu organizāciju. Savukārt Kanādā bijis skautu organizācijas vadītājs, aktīvs Kolumba bruņinieku loceklis, darbojies studentu korporācijā „Lacuania”.
Miris 1999.g.26.jūn.Kanādā. Apbedīts Renfrū pilsētas katoļu kapsētā.
Znūtiņš Jānis, literāts.
Dz.1919.18.augustā Vārkavas pagasta „Ušackos”. Mācījies Preiļu 6 – klasīgajā pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, LU Filoloģijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļā. Dzeju un tēlojumus rakstījis gan latviešu literārajā gan latgaliešu rakstu valodā. Studiju gados vadījis dienas avīzes „Taisneiba” literāro daļu. J. Znūtiņa dzejas plašāka izlase iznākusi kopā ar J. Logina un V. Spures darbiem Bernharda Borga sakārtotajā krājumā „Saullēkta dziesma”.
1942.g. vasarā kritis Ļeņingradas apgabala Aderovas sādžā.
Dz.1919.18.augustā Vārkavas pagasta „Ušackos”. Mācījies Preiļu 6 – klasīgajā pamatskolā, Aglonas klasiskajā ģimnāzijā, LU Filoloģijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļā. Dzeju un tēlojumus rakstījis gan latviešu literārajā gan latgaliešu rakstu valodā. Studiju gados vadījis dienas avīzes „Taisneiba” literāro daļu. J. Znūtiņa dzejas plašāka izlase iznākusi kopā ar J. Logina un V. Spures darbiem Bernharda Borga sakārtotajā krājumā „Saullēkta dziesma”.
1942.g. vasarā kritis Ļeņingradas apgabala Aderovas sādžā.
Izmantoti Preiļu Galvenās bibliotēkas mājas lapas resursi.
- Vārkavas novada Attīstības programma
- Domes un tās iestāžu darbinieki, viņu kontaktinformācija
- Paziņojumi par domes sēdēm
- Domes sēžu protokoli
- E - iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem
- Fotogalerija
- Iesniegumu veidlapas
- Informāciju ievietošanai mājaslapā sūtīt uz e-pasta adresi varkavas.novads@inbox.lv. Tālrunis precizējumiem 20385972.
Aptauja