Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 20.06.2013 07:59
Rasma, Maira, Rasa
Dienas teikums

Katra nekārtība ir vienreizēja, neatkārtojama kārtība. /A. Skalbe/

 

 
Novada iedzīvotāju lokālās identitātes problēmas
 
Jaunais Vārkavas novads pamazām veido savu vēsturi, un tā robežas sāk srikti nostiprināties cilvēku apziņā, taču vēl nav zudušas tās paaudzes, kas atminas, kā ir radies ikviens no šiem pagastiem, un tādēļ paši nav zaudējuši savu lokālo identitāti.
Pagasti, kas veido Vārkavas novadu, vēsturiski ir cieši saistīti.  Tagadējais Vārkavas pagasts aizņem tikai 31% no agrākās pagasta teritorijas.  (Vārkavas pagasta robežas 1933. gadā. Apgāds "Jāņa sēta", 1997.g. Preiļu rajona kartes fragments.) Ja līdz 1920. gadu sākumam varēja stingri nošķirt Vārkavas pagastu no tam līdzās esošā Kalupes un citiem kaimiņpagastiem, tad pēdējos gadu desmitos šai apvidū teritoriālā dalījuma vienības un to apjoms, robežas mainītas vairākkārt.
Pēc Otrā pasaules kara no Vārkavas pagasta izveidoti Sutru un Upmalas pagasti, daļa bijušā Vārkavas pagasta teritorijas pievienota Preiļu un Līvānu pagastiem, tai skaitā Rožupe un tās apkaime. Savukārt Rožkalnu pagasts ir izveidots pēc Otrā pasaules kara no agrākā Kalupes pagasta ziemeļrietumu daļas, kurai vēl pievienota agrākā Līvānu pagasta dienvidaustrumu mala.
Gan seno vārkaviešu, gan seno kalupiešu un līvāniešu pēcteču kopības izjūta pagaidām vēl ir tik stripra, ka arī šīs jaunās teritoriālās vienības – Vārkavas novada - pagastu iedzīvotāji sevi joprojām pieskaita vai nu pie vārkaviešiem, vai nu pie kalupiešiem, vai nu pie līvāniešiem.
 
 
               
 
  
Teritoriālo pārmaiņu liecinieces - Znotiņu baznīca (no kreisās) šobrīd atrodas Sutru pagastā, bet kādreiz šī apkārtne piederēja Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastam.
 
Kalupes evaņģēliski luteriskā baznīca Rožkalnu pagasta „Izdegās”. Baznīcas nosaukums liecina, kādam pagastam tā kādreiz piederējusi.
 
 
Vārkavas novads – senā Vārkavas pagasta daļa
 
12. gs. tagadējā Vārkavas pagasta teritorija ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība latgaļu apdzīvotajā valstī (Jersikā, Tālavā, Atzelē un Koknesē) pastāvēja jau pirms krustnešu ienākšanas Baltijā, bet muiža kā feodāls īpašums radās samērā vēlu. Un muižu centrus (apbūves kompleksus) muižnieki parasti ierīkoja pagastu administratīvajos centros jeb ciemos vai blakus tiem, bet ne vienmēr. Pēdējais attiecas arī uz Vārkavas muižas centru. Vārkavas folverks (vēlāk muiža) atradās tagadējā Vecvārkavā, bet Vārkavas pagasta administratīvais centrs jeb ciems - tagadējā Vārkavā. (Vissenākais Vārkavas pagasta administratīvais centrs atradās Pilišku pilskalnā un apmetnē pie tā. Kad Pilišku pilskalnā bijušo pili svešzemju iebrucēji iznīcināja vai tā gāja bojā kādos citos apstākļos, pagasta administratīvais centrs tika pārcelts pie Feimankas un atradās tās kreisajā krasta vietā, kur tagad atrodas Ančkini. Feimankas labajā krastā, pie Vilcāniem, atradās arī pirmā zināmā Vārkavas draudzes baznīca, kura celta, domājams, 17.gs. beigās vai 18.gs. sākumā. 18.gs.vai pat agrāk Vārkavas pagasta administratīvais centrs pārcelts uz tagadējo Vārkavu.)
Vārkavas pagasts vēstures avotos pirmoreiz pieminēts 1563.gadā kā Rēzeknes pilij pakļauts pagasts. Līdz 17.gs. muižu Vārkavas pagastā nebija. Latgales muižu inventāros 1647., 1719. un 1748.gadā Vārkavas pagastā minēta viena muiža – Vārkavas muiža, kura 18.gs. beigās dēvēta par Preiļu muižas folverku. 1782. gadā Vārkavas pagastā jau ir divi folverki – Vārkavas un Rožanovas (tagad Rožupe).
  
 
 
 
Pilišku pilskalns mūsdienās – pēc vēstures ziņām tajā un apmetnē pie tā atradās vissenākais Vārkavas pagasta administratīvais centrs.
 
 
Vietvārda „Vārkava” rašanās
 
Savu nosaukumu Vārkavas pagasts ieguvis, pārveidojoties vārdam „vōrkaļs” (vara kalējs). Ir sens nostāsts par vācu muižkungu, kurš, jādams uz zirga svešā apvidū, satiek latviešu zemnieku. Muižkungs grib zināt, kāds nosaukums šim apvidum, taču neprot latviešu valodu. Zemnieks nesapratis jautājumu un domājis, ka kungs grib zināt viņa uzvārdu, tādēļ atbildējis: „Vōrkaļs”. Tā pārpratuma rezultātā radies vietas nosaukums Vārkava.
Vārkavas un Aizkalnes izlokšņu fonemātiskā sistēma ir vistīrākā, noturējusies bez jaukuma ar citām izloksnēm un valodām, tā pieņemta par latgaliešu rakstu valodas pamatu.
  
 
Novada administratīvais centrs
 
         Pašlaik Vārkavas novada administratīvais centrs ir Vecvārkava. Šajā vietā 16.gs. izveidojās Vārkavas tirgotāju folverks (pusmuiža, viensēta), kurā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim visāda veida meža preces – būvkokus, pelnus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas – un tās pa Dubnu nogādāt līdz Daugavai un pa to tālāk līdz Rīgai. 1784. gadā Preiļu muižas Vārkavas folverkā minēta koka dzīvojamā māja ar augļu dārzu un uniātu koka baznīca. 19.gs. Vārkavas folverks kļuva par patstāvīgu muižu, un tad arī tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils un netālu no tās – Vārkavas draudzes mūra baznīca.
Vārkavas muižu 20. gados pārdēvēja par Vārkavu II, bet Vārkavas ciemu par Vārkavu I. Pēc Otrā pasaules kara Vārkava atguva savu agrāko nosaukumu bez numerācijas, bet Vārkava II tika pārdēvēta par Upmalu. Dažkārt to mēdza saukt arī par Baznīcvārkavu.

 

wheat