Vārkavas novada informatīvais portāls
Vārda dienas 18.12.2014 22:10
Kristofers, Kristaps, Krists, Klinta
Dienas teikums

Nolēmu pāriet uzbrukumā. Nelāgas sirdsapziņas gadījumā tas ir visvienkāršāk. /Ē.M. Remarks/

Muzeji

 

 

Vārkavas novadpētniecības muzejs – kultūrvēstures un tūrisma centrs

 

 

Adrese: Kovaļevsku iela 6, Vārkava, Vārkavas pagasts, Vārkavas novads, LV-5337.

Vārkavas novadpētniecības muzeja – kultūrvēstures un tūrisma centra vadītāja: Elvīra Āboliņa

Mob.tālr.: 27059046

E-pasts: elvira.abolina@varkava.lv vai elillija@inbox.lv

NOLIKUMS   (PDF)

 

 

Muzeja vēsture un misija
 
         Vārkavas pagasts tiek daudzināts kā pirmās tautskolas dzimtene Latgalē. (1845.gadā brāļi Upenieki no Šķilteriem par saviem līdzekļiem uzceļ pirmo tautskolu zemnieku bērniem. Skola atrodas Vārkavas pagasta Rengentavas ciemā (tagad Sutru pagasts). 1861.gadā skolu pārceļ uz Šķilteru ciemu, vēlāk uz Lielajiem Klapariem. 1888.gadā skolai uzceļ jaunu ēku,tajā skola darbojas līdz 1975.gadam. Pašlaik tajā atrodas Vārkavas tautas nams.)
         Šis vēsturiskais fakts 2000. gadā iedvesmoja Vārkavas tautas nama vadītāju Elvīru Āboliņu un Vārkavas pamatskolas pedagoģi Solvitu Deiduli, kuras, entuziasma un patriotisku jūtu vadītas, sāka vākt 20. gadsimta vēsturiskās liecības. Savāktie priekšmeti un apkopotā informācija kļuva par pamatu muzeja pirmajai ekspozīcijai „Pirmā tautskola Latgalē”. Tajā var iepazīties ar skolas vēsturi no Latvijas brīvvalsts laikiem līdz mūsdienām. Otrā patstāvīgā ekspozīcija ir par Vārkavas pagasta ievērojamiem novadniekiem, kā arī muzejā ir apkopota informācija par pagasta nozīmīgākajiem notikumiem.
         Nozīmīgu vietu vārkaviešu ikdienā, sevišķi drūmajos un garajos rudens un ziemas vakaros, ieņem rokdarbi. Tāpēc muzejā ik pa laikam tiek rīkotas rokdarbu izstādes. Lai šīs prasmes neietu zudumā, 2010. gadā muzejā tika uzstādītas stelles un uzausts „Vārkavas novada celiņš” 5,8 metru garumā. Celiņu auda 25 rokdarbnieces.
         2011. gadā ik ceturtdienu muzejā rīko Tradīciju dienu, kurā ikviens interesents var apgūt aušanas, adīšanas, tamborēšanas, tapošanas u.c. prasmes. 
 
   
 
   
 
    
 
 
 
 
 
"Vārkavas novada celiņa" noņemšana no stellēm un mērīšana.
 
 
Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcija 
 

Adrese: Saules iela 2, Rimicāni, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, LV-5325.

 

Tālrunis: 28444927.
 
Ekspozīcijas gides:  biedrības „Dzintars 2007” valdes priekšsēdētāja Velta Ziemele, biedrības „Dzintars 2007” biedre Vija Jakimova.
 
Ekspozīcijas izveides vēsture
 
         Biedrība „Dzintars 2007” 2010. gadā  sāka veidot Rimicānu apkaimes novadpētniecības muzeju bijušās Rimicānu pamatskolas telpās (attēlā). 2010. gadā biedrības biedre Vija Jakimova uzņēmās izstrādāt projektu „Novadpētniecības ekspozīcijas telpu remonts” un iesniedza to Nīderlandes fonda KNHM un Vārkavas novada domes mazo grantu projektu konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi”. Projekts tika atbalstīts, un tā ietvaros tika izremontētas divas telpas. Pašlaik vienā no tām ir iekārtota novadpētniecības ekspozīcija, lai neietu zudumā daudzu gadu laikā savāktie novadpētniecības materiāli un vēl neapzinātas vēstures liecības. Tāpēc Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcijas telpās tiek organizētas tikšanās gan ar bijušās Rožkalnu pagasta padomes, gan ar bijušā kolhoza „Dzintars” darbiniekiem, gan ar vietējiem iedzīvotājiem.        
 
Ekspozīcijas misija
 
         Ekspozīcijas izveide veicina esošo un bijušo iedzīvotāju saikni ar dzimto vietu un lepnumu par tās kultūrvēsturisko mantojumu, skolas ēka ieguva jaunu funkciju. Iedzīvotājiem, īpaši jaunajai paaudzei, ir iespēja līdzdarboties vēstures avotu vākšanā un apzināšanā, kā arī padziļināt interesi par dzimtā pagasta vēsturi un kultūru. Izveidotais muzejs ar laiku kļūs par vienu no Vārkavas novada tūrisma objektiem, kas simbolizēs tieši Rimicānu apkaimes kultūrvēsturisko mantojumu novada un Latgales reģiona kontekstā.
2012.gadā paredzēts rīkot Rimicānu izglītības iestādes 100 gadu jubileju un muzeja atklāšanas svētkus.
 
    
 
   
          
            
      
 
                                  

 

 
Vaivodu dzimtas muzejs
 
 
   
Adrese: "Lazdiņas", Vanagi, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, LV-5316.
 
Saimnieks - gids: Jānis Vaivods.
 
Tālrunis: 65329843 vai 20238414.
 
Muzeja vēsture un misija
 
         Vanagos novadpētnieks Jānis Vaivods (attēlā) izveidojis dzimtas muzeju, kur aplūkojami tuvākā un tālākā apkārtnē savāktie un paša saglabātie sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības piederumi, grāmatas. Eksponātu skaits ir mērāms simtos. Muzeja apmeklējums izvērtīsies kā aizraujoša ekskursija pagātnē, nostalģisku sajūtu piepildīta.
          Muzeja saimnieks pavēstīs arī daudzus interesantus faktus par Vanagu apkaimi, jo visu mūžu ir vācis un krājis materiālus par šo apvidu, līdz 2010. gadā pēc rūpīga un neatlaidīga darba klajā nāca viņa grāmata „Vanagu vēstures lappuses”. Tajā Vanagu ciema vēsture atšķetināta kopš Jersikas valsts laikiem līdz mūsdienām un iegūlusies 665 lappusēs.
          Jāņa Vaivoda sirds aicinājums ir ne tikai novadpētniecība, bet arī mūzika. Svētās Mises Vanagu baznīcā nav iedomājamas bez Jāņa varenās balss. Mīlestību pret to un muzikālās dotības ir mantojuši arī visi trīs Jāņa un Ksavērijas Vaivodu bērni – Helēna, Anna un Juris. Vaivodu muzikālā dzimta ir pazīstama visā Latvijā – Helēna Ērgle ir pirmās skolēnu folkloras kopas „Vuolyudzeite” (Vārkavas vidusskola) vadītāja, Anna Kārkle ir visā Latvijā un tālu aiz tās robežām pazīstamās folkloras kopas „Ceiruļeits” vadītāja, Juris Vaivods ir diriģents un komponists, Dailes teātra muzikālais vadītājs.
 
 
Vanagu pamatskolas muzejs
 
      
Adrese: Vanagi, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, LV-5316.
 
Tālrunis: 28450919.
 
Gides: Iveta Onckule, Janīna Praņevska.
 
Muzeja vēsture un misija
 
         Skolas muzejs pastāv kopš 2005. gada. Pirmā ekspozīcija – 20-30-to gadu mācību grāmatas, skolēnu burtnīcas, rokraksti. Fotomateriāli izstādīti uzskatāmos stendos: pirmie 6 skolas izlaidumi, fotomirkļi no dažādiem skolas pastāvēšanas posmiem. Pie pirmās ekspozīcijas pieskaitāmi materiāli par Nacionālo pretošanās kustību Vanagos un tuvākajā apkārtnē, par pretošanās kustības vadītāju priesteri Antonu Juhneviču.
Muzejs pastāv piecus gadus. Šajos gados ir izremontēta visa ēka un iekārtotas vēl 4 telpas.
Vienā no izremontētajām telpām ir ierīkota izstāžu zāle, kur atrodas materiāli, kas saistīti ar skolas 90-gades svinībām (2010. gadā).
         Laikam ritot un mainoties paaudzēm, daudzas ikdienišķas, ar skolu saistītas lietas aiziet aizmirstībā. Lai kaut nedaudz ielūkotos šajā laika ritumā, ierīkota maza telpiņa, kas nosaukta par „Pēckara laika skolotāju darbistabu”. Tās eksponāti ir ļoti vecs galdiņš, grāmatu skapis un citas sen nelietotas, bet interesantas lietas.
         Kā saglabāt šīs mājas dvēseli? Te daudzus gadus dzīvojuši Vanagu skolas lieliskie skolotāji – Anna un Jānis Stari. Te skanējuši viņu bērnu smiekli, te omulīgi vārītas gardas maltītes. Kā maza piemiņa tam ir saglabāta vecā virtuvīte, kur atrodas skolotāju trauku skapis ar veciem virtuves piederumiem un rokdarbi.
         Skolas muzeja ēka kalpo arī kā radošā darbnīca. Tā, protams, vairāk tiek izmantota  pavasara un rudens sezonā. Darbnīcai ir iegādāti materiāli – papīrs, tekstilijas, diegi, arī floristikas nodarbībām un projektu darbu veikšanai šī ir lieliska vieta.
          Muzejs mīļi lūdz atsaukties visus, kam ir saglabājušies kādi sen aizmirsti, ar skolu saistīti priekšmeti, skolas formas, grāmatas… Šie priekšmeti lieliski papildinās ekspozīciju! Vanagu pamatskolas muzejs gaida Jūs ciemos!
 
   
 

  

   

  

         

 

 Dabas takas 

 

 

 

Mācību ekoloģiskā „Vārkavas dabas taka” Vecvārkavā
 
      Taku 1998.gadā izveidoja biedrība „Dabas draugu klubs” izcilās Vārkavas vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājas Helēnas Pizičas vadībā. „Vārkavas dabas takā” ir mūsu novadam raksturīga augu valsts, dabiskas ainavas, arheoloģiskas celtnes (iekļauta Vārkavas muižas pils un Vārkavas Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca) un kultūrvēsturiskas vietas. Laiks, kas nepieciešams, lai iepazītos ar taku – 2,5 stundas. Tās maršruts - 2,5 km ar 20 apskates objektiem. Tiek piedāvātas vairākas tematiskās ekskursijas: „Vārkavas taka” (2,5 st.), krastu flora un fauna (1,5 st.), dzīve pļavā (1 st.), dendroloģija (1 st.), ārstniecības augi (1 st.), pētniecība Dubnas upē (2 st.). Dabā palīdz ielūkoties un māca, kā sadzīvot ar tūkstošiem dzīvību, kas dzīvo mums blakus, - Helēna Piziča, tālrunis – 29443089.
 
 
 
Meža taka „Sprīdīši” Upmalas pagasta Kazēros (apmeklējama tikai labos laika apstākļos, kad ir izbraucams ceļš)
 
 
       Taku radīja Valentīna un Eduards Valaiņi. Viņi sev piederošajā nelielajā meža īpašumā, kurš vairāk atgādina pasaku mežu, 2000.gadā sāka veidot meža taku. Šajā vietā, kur aug 200 gadus veca priede, vecvecāku stādīts osis un citi koki, vispirms tapa koka būdiņa – „Vigvams”, pēc tam savu vietu atrada Sprīdītis, Vadātājs, indiāņu pasaku varoņi, Žņaudzējčūska, Rūķītis, Mednieks un citi tēli, kurus ir veidojusi Valentīna no dabas materiāliem. Valaiņu pāris savā meža takā ir uzņēmuši gan sava novada, gan tālāku novadu pasākumu ciemiņus. Eduards ir izcils stāstnieks un humorists, kas neļauj garlaikoties itin nevienam. Vienīgais trūkums – lietus laikā mālainā ceļa dēļ nav iespējams līdz takai aizbraukt. Saimnieks – gids Eduards Valainis, tālrunis – 22035005.
 
 
 
 Meža takas izveidotāji - Eduards un Valentīna Valaiņi.
 
      
 
 

 
 
 Pieminekļi 
 
 Nacionālo partizānu piemiņas vieta Rožkalnu pagasta
„Augšmuktos” 
Piemineklis veltīts Latvijas brīvības idejas aizstāvjiem pēc Otrā pasaules kara – Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības (LTS(p)A) izveidotājiem, vadītājiem un iedvesmotājiem. Piemiņas vieta atklāta un iesvētīta 2008. gada 24.oktobrī.

 
Piemineklis Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu)
apvienības cīnītājiem  Rožkalnu pagasta "Avotnīcā"
("Olūtneicā")
2013.gada 17.maijā Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Krievu purva „Avotnīcā” („Olūtneicā”) tika atklāta piemiņas zīme Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) cīnītājiem: Edvardam Zarānam, Aleksandram Purviņam, Broņislavam Lazdānam, Jānim Vilcānam, Vilim Ķeirim, Andrim (Andrejam) Cišam, Edvardam Kļavinskim, Antonam Gavaram, Francim Onckulim, Albertam Vilcānam, Aloizam Vilcānam, Ēvaldam Graudiņam, Jānim Upeniekam. Šie 13 partizāni bija no vienas, tā saucamās Jāņa Vilcāna grupas, kurā kopumā darbojās 18 vīri. „Avotnīcā” - šajā mežainajā, purvainajā, nomaļajā, grūti sasniedzamajā vietā - 1945.gadā tika izveidots bunkurs partizānu  vajadzībām; 1948.gadā, vērienīgas un viltīgas čekas aģentu organizētās operācijas laikā, šeit aprīļa naktī guloši tika nogalināti 7 Vilcāna grupas biedri: Andrejs Cišs, dzimis 1913.gadā, segvārds „Lauva” no Pūgaiņiem; Antons Gavars, dzimis 1909.gadā, segvārds „Zvaigzne” no Putkām;  Ēvalds Graudiņš, dzimis 1929.gadā, no Rudzātiem; Vilis Ķeiris segvārds „Cimdiņš” no Dvietes; Eduards Kļavinskis, dzimis 1915.gadā, segvārdi „Vācietis”, „Ūsains” no Vilcāniem; Francis Onckulis, dzimis 1928.gadā, segvārds „Krauklītis” no Mačāniem, Jānis Vilcāns - grupas vadītājs, dzimis 1922.gadā, segvārdi „Skolotājs”,  „Mazais”, „Vilks” no Šultēm. Pēc laikabiedru atmiņām, „nošautie partizāni pajūgā tika nogādāti līdz Neicenieku laipām. Pa laipām pāri Dubnai partizāni tika vilkti pa vienam, apsienot virvi ap kaklu. Jādomā, ka līdzīgā veidā nošautie vilkti no Olūtneicas (Avotnīcas) līdz purva malai. No Dubnas līdz Vārkavas (Upmalas) – Rožupes ceļam Pūgaiņos nošautie tika vesti pajūgā un nomesti ceļa malā. Pēc tam samesti no Līvāniem atbraukušajā kravas automašīnā, aizvesti uz Līvāniem. Līvānos, kā tas čekai pieņemts, izmesti tirgus laukumā apskatei un iedzīvotāju iebaidīšanai. Pēc vairākām dienām aizvesti uz Steķu silu un samesti kara laikā izraktajās tranšejās, kur viņi joprojām, izņemot Franci Onckuli, atdusas, un uz viņu kapavietas arī ir uzstādīta piemiņas plāksne. Dažas dienas vēlāk Franci Onckuli vecākā māsa Tekla un mātes brālis Pēteris Vilcāns naktī slepus izrok un zirga pajūgā, nomaskējot kā žagaru vezumu, pārved mājās Mačānos un aprok. Vēlāk F. Onckulis tiek pārapbedīts Vanagu jaunajos kapos.” Ir ziņas, ka Francis vēlāk savai māsai rādījies sapņos un pārmetis, kamdēļ viņu atšķīruši no pārējiem biedriem... Vietējie iedzīvotāji, radi un draugi partizānu bojāejas vietā uzstādīja krustu, tuvējā kokā pakāra atrastās cepures. Pārējie „Vilcāna grupas” partizāni dzīvību zaudēja citviet, dažu atdusas vietas joprojām nav zināmas.
 
 

 
Piemineklis 1945.gada nevainīgajiem čekistu upuriem
Rožkalnu pagasta „Lielajos Stradišķos”
2009. gada 11. oktobrī Rožkalnu pagasta Lielajos Stradišķos atklāts un iesvētīts piemineklis 1945. gada 20. maijā no čekistu lodēm kritušajiem, miermīlīgajiem „Lielo Stradišķu” iedzīvotājiem – Monikai Rokjānei, Broņislavam Rokjānim, Kazimiram Rokjānim, Ignatam Svencim.
 

 
 
Piemineklis „Nepakļāvības godināšana”
aizsargam, policistam Jānim Babrim Rožkalnu pagasta Arendolē
 
 
Rožkalnu pagasta Arendolē 2010.gada 22.augustā atklāts un iesvētīts piemineklis aizsargam, policistam Jānim Babrim. Šī piemiņas vieta ir veltījums visiem cilvēkiem, kas izcieta 20. gadsimta baisākos gadus un kas baiļu un neziņas priekšā nezaudēja savu pārliecību un vērtību skalu.
 
 

 
Piemiņas akmens dzejniekam, juristam un sabiedriskajam darbiniekam Jurim Pabērzam  Rožkalnu pagasta „Pabēržos”
 
 
20.gs. 80. gadu vidū Rožkalnu pagasta „Pabēžos”, Jura Pabērza dzimto māju pagalmā, uzstādīts viņam veltītais piemineklis. Juris Pabērzs dzimis 1891.gada 29.jūlijā Kalupes pagasta „Pabēržos”. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Svētās Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911.gada presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi. Bijis tieslietu ministrs (no 1929.-1931.gadam un no 1940.gada - 1941.gadam), tautas labklājības ministrs (1934.gadā). 1926.gadā J.Pabērzs apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
 
 

 
Piemineklis pasaulslaveniem zinātniekiem – biologiem, brāļiem Kovaļevskiem Vārkavas pagasta „Zaķīšos”
 
 
2010. gada 28. augustā Vārkavas pagasta „Zaķīšos” tika atklāts piemineklis pasaulslavenajiem zinātniekiem – biologiem, brāļiem Aleksandram un Vladimiram Kovaļevskiem. Piemineklis ir vārkaviešu cieņas un pateicības apliecinājums izcilajiem zinātniekiem, kas te ir piedzimuši un pavadījuši bērnību.
 
 
 

 
Baltais atceres krusts Vārkavā - 20. gs. komunistiskā un
nacistiskā režīma upuru piemiņai
 
 
Krusts, kas atrodas aiz Vārkavas pamatskolas, mežmalā, uzstādīts un iesvētīts 2001. gadā. Uz šo vietu tika vesti un te apglabāti  kara un pēckara laikā komunistiskā un nacistiskā režīma upuri. Vēlākos gados daudzi no viņiem tika pārapbedīti, taču daži joprojām atdusas šajā klusajā vietā. Baltais atceres krusts pulcina cilvēkus Latvijas valsts sēru dienās, par tradīciju ir kļuvis Lāčplēša dienai veltītais novada iedzīvotāju un skolu jaunatnes lāpu gājiens pie krusta. Šīs atceres vietas izveides iniciators bija toreizējais Vārkavas pagasta padomes priekšsēdētājs Artūrs Štagars.
 

 
 Baznīcas

 

Arendoles Svētās Dievmātes Romas katoļu draudzes baznīca
 
Arendoles muižā (Randaukā) jau sen bijusi koka kapliča, bet dievkalpojumus tajā turēja Līksnas prāvesti četras reizes gadā. Vēlāk draudzi apkalpoja Kalupes prāvesti. Senā Arendoles kapliča atradās muižas parkā, liepu ieskauta. Kā atceras gados vecākie vietējie iedzīvotāji, tā bijusi astoņstūraina. Zināms, ka 1916.gadā, kara laikā, šo kapliču karavīri nojauca un sadedzināja malkā.
Arendoles draudze tika nodibināta tikai pēc Pirmā pasaules kara. Kalupes prāvests Vitalis Treibšo 1926.gadā draudzes vajadzībām iegādājās nopostītu mūra ēku, kas Arendoles muižā bija kalpojusi kā darbnīca galdnieku vajadzībām. Ēkai samūrēja sienas, ielika grīdu un griestus, uzbūvēja tornīti, iegādājās koka altāri ar Dievmātes un Jēzus Sirds gleznu. 1936.gada oktobrī notika Arendoles baznīcas iesvētīšana Dievmātes godam.
1966.gadā baznīcas ēka tika atņemta draudzei un izmantota laicīgām vajadzībām. 1989.gadā draudze dievnamu atguva, bet 2004.gada vasarā, pateicoties dekāna Aleksandra Madelāna rūpēm, baznīcai tika atjaunots tornis ar krustu.
 
 Adrese: Arendole, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, LV - 5335.
Pašlaik Arendoles draudzes prāvests ir Aleksandrs Madelāns (tālr. 65420583).
Pašlaik Arendoles draudzes priekšnieks ir Viktors Lazdāns (tālr. 26139541).
 
 
 
Arendoles muižas saimniecības ēka - pašlaik Arendoles draudzes īpašums.
 
 
Vanagu Svētās Annas Romas katoļu draudzes baznīca
 
Pirmā Vanagu baznīca pārvesta no Vecvārkavas. To uz Vanagiem pārveda un uzstādīja kapsētā uz sagatavotiem akmens pamatiem 1882.gadā. Virs ieejas bija mazs tornītis ar nelielu zvanu. Galvenajā altārī bija Svētā Jāņa Kristītāja glezna, bet sānu altārī Svētās Annas glezna. Šī baznīca kādu laiku skaitījās Vārkavas filiāle.
Pēc Rīgas bīskapijas atjaunošanas 1918.gadā no daļas Līvānu un Vārkavas draudžu tika nodibināta Vanagu draudze. Tā Vanagu kapu kapliča kļuva par draudzes baznīcu. 1933.gadā tika pieņemts lēmums sākt jaunas baznīcas būvi. Jau 1934.gadā Līvānu dekāns Staņislavs Vaikuļs iesvētīja baznīcas pamatus. Pēc diviem gadiem bīskaps Jāzeps Rancāns konsekrēja jauno Vanagu baznīcu. Interesanti, ka jauno baznīcu cēla apkārt vecajai koka baznīcai. Dievnama lielajā altārī ir Dievmātes glezna, kā arī Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Annas gleznas. Visi trīs altāri veidoti pēc Subates baznīcas altāru parauga, jo draudzes prāvests Leons Garška, kas vadīja celtniecības darbus, bija cēlies no Subates draudzes.
 
 Adrese: Vanagi, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, LV - 5316.
Pašlaik Vanagu draudzes prāvests ir Vilhelms Bēķis (tālr. 29122201).
Pašlaik Vanagu draudzes priekšnieks ir Gunārs Skutelis (tālr. 29511995).
 
 
 
Vanagu baznīcas plebanijs.
 
 
 
Vecā Vanagu draudzes prāvestu māja.
 
 
 
 
 
 
 
Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes baznīca
 
Vārkavā bija vecākā Daugavpils jezuītu misija. Tās iesākums bija 1718.gadā, kad grāfs Borhs uzdāvināja Vārkavas muižu Livonijas misionāru uzturēšanai. Kad šo misiju nodibināja, Dubnas krastā jau bijusi maza koka baznīciņa. Daugavpils jezuītu darbība Vārkavā izbeidzās 1803.gadā, kad ieradās pirmais prāvests Staņislavs Urbanovičs. Toreiz jau darbojās otrā no koka būvētā baznīca, kas kalpoja draudzei līdz brīdim, kad to aizveda un uzstādīja Vanagu kapos.
1873.gadā tika uzsākts darbs pie jaunās mūra baznīcas celšanas. Kā liecina akmenī iekaltais uzraksts, darbi pabeigti 1877.gadā prāvesta Andreja Čegisa vadībā. 1896.gadā baznīcu iesvētīja Mogiļevas bīskaps Albins Simons. 1922.gadā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs baznīcu un lielo altāri konsekrēja.
Baznīca veltīta Vissvētās Trīsvienības godam, tā celta no šķeltiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem stūros, dzegās un torņos. Baznīca ir 25 metrus gara un 18 metrus plata celtne ar trim altāriem, kuros atrodas skaistas svēto gleznas. Dievnamam ir arī lielas kora telpas ar ērģelēm, kas šī gadsimta sākumā nopirktas Lietuvā. Šīs ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, pati baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
 
Adrese: Padomes iela 4, Vecvārkava, Upmalas pagasts, Vārkavas novads, LV - 5335.
Pašlaik Vārkavas draudzes prāvests ir Onufrijs Pujats (tālr. 29223505).
Pašlaik Vārkavas draudzes priekšniece ir Marija Dzerkale (tālr. 65329726).
 
 
2008.gadā Vārkavas baznīcu izgaismoja.
 
 
Vārkavas draudzes prāvests kopš 1975.gada - Onufrijs Pujats.
 
 
 
 
 
 
Kalupes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca
 
Patstāvīga Kalupes draudze ar 600 draudzes locekļiem nodibināta 1922. gadā. Līdz 1926. gadam Kalupes draudzei sava dievnama nav bijis. Dievkalpojumi tika noturēti vasaras laikā kādā šķūnī, bet ziemas laikā kāda draudzes locekļa istabā. 1926. gadā uz draudzei piederošās zemes tiek uzcelts Lūgšanu nams, pārbūvējot kādu vecu ēku. 1931. gadā iegādāts harmonijs ar 15 reģistriem.
1932. gadā, mācītāja Kārļa Brieža laikā, Kalupes draudze uzsāk ziedojumu vākšanu dievnama būvei. 1935. gadā uzmūrēti dievnama pamati uz valsts zemes fonda piešķirtās meža zemes (10,296 ha). Lieli nopelni Kalupes draudzes celtniecībā ir draudzes mācītājam Kārlim Briedim un Kalupes draudzes priekšniekam Jānim Saleniekam.
Laukumā ap baznīcu meža koki tiek nozāģēti, celmi uzspridzināti un novākti. Pēc lielo būvdarbu veikšanas laukums ap Kalupes baznīcu tiek uzarts, noecēts un te iesēta kultūrzāle. Vietu, kur atrodas jaunuzceltā Kalupes baznīca, nosauc par „Izdegām”. Liepājas drāšu fabrika uz atvieglotiem noteikumiem Kalupes dievnamam izgatavo tērauda zvanu ar uzrakstu: „Kalupes ev. lut. Draudze, Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils! 1939.”
Gandrīz vienlaicīgi ar jaunās Kalupes baznīcas celtniecību vecais Lūgšanu nams tiek pārbūvēts par mācītāja māju, kuru iesvēta 1936. gadā. 1940. gada 3. novembrī Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskaps, doktors Teodors Grīnbergs kopā ar draudzes mācītāju Ernestu Spekmani iesvētī jaunuzcelto Kalupes draudzes dievnamu. Kalupes dievnama telpas garums ir 19 m, platums 8 m, platība 152 m², tilpums 760 m³. Tajā ir 120 sēdvietu.
No kādreizējās Kalupes draudzes mācītāja mājas pašlaik ir palikuši tikai pamati.
2000. gadā vasarā dievnamā veikts iekšpuses remonts. 2002. gadā nomainīti savu laiku nokalpojušie torņa logi. Draudzes lielākā problēma ir nokļūšana līdz baznīcai ziemā un slapjā laikā, tādēļ jāmeklē telpas citur. 2005. gada vasarā draudze svinēja dievnama 65. gadu jubileju. Dievkalpojumu kopā ar Daugavpils iecirkņa prāvestu Aivaru Gusevu un Kalupes draudzes mācītāju Ēvaldu Bērziņu vadīja un tajā sprediķoja arhibīskaps Jānis Vanags. 2010.gadā Kalupes baznīca svinēja 75 gadu jubileju kopš tās uzcelšanas un 70 gadu jubileju kopš tās iesvētīšanas, par godu tām notika ārsienu krāsošana un pamatu pielabošana.
 
Adrese:  "Izdegas", Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, LV - 5325.  
Pašlaik Kalupes draudzes mācītājs ir Gunārs Vaniņš (tālr. 26800362).
Pašlaik Kalupes draudzes priekšnieks ir Agris Soms (tālr. 29505945).
 
 
 
 
1931.gadā iegādātais harmonijs.
 
 
 
 
Aizpūrīšu krucifikss (Vārkavas pagasts)
 
     
Aizpūrīšu krucifiksu atjaunoja 2006. gadā par godu tā simtgadei. Krucifiksam ir ievērojama kultūrvēsturiska vērtība - tā jumta iekšpusi rotā ar roku gleznoti motīvi, jumtu izdaiļo kokgriezumi.
Krucifiksu atjaunoja ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vārkavas pagasta padomes atbalstu. Restaurāciju veica Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas koktēlniecības nodaļas audzēkņi pedagoga Jāņa Igovena vadībā. Kokmateriālus atjaunošanas darbiem sponsorēja SIA „Čiekuri”, palīdzību neliedza arī z/s „Plivdas”.
Restaurācijas iniciators bija toreizējais Vārkavas pagasta padomes priekšsēdētājs Artūrs Štagars. 
  
 
 
 
  Arendoles muiža
 
 
 
Arendoles muiža ir šarmanta, vēsturiska vieta Latgales laukos un viena no retajām muižām, kas ir atvērta sabiedrībai. Par apskati var vienoties, iepriekš sazinoties ar muižas saimnieku Arvīdu Turlaju. Tālrunis 29229713, 29421413. E-pasta adrese: arendole@apollo.lv.
 Adrese: Arendole, Rožkalnu pagasts, Vārkavas novads, LV - 5335.
 

 Arendoles muiža fotogrāfijās, skatīties šeit.

 

Lasīt vairāk par Arendoles muižu šeit

 

 

 

Izstāde par latviešu leģionāriem Arendoles muižas kungu mājā, 2006.gads. 

 

 

wheat