Atpūtas vieta „Upes mājas”

 

 

          Atrodas Upmalas pagasta Vecvārkavā, Upes ielā 13, gleznainā Dubnas krastā. Piedāvā naktsmītnes (20 vietas), pirti, viesību telpu (līdz 100 personām), Dzeņu dzimtas muzeja apmeklējumu, labiekārtotu peldvietu (ar bērnu rotaļu laukumu), laivas un velosipēdu nomu, telšu un piknika vietas, gida pakalpojumus. Viesus uzņem no maija līdz septembrim.

 

Tālrunis: 29344705 (Renāte Andiņa).

 

         "Upes māju" saimnieces Renātes Andiņas stāstījums par šo vietu: "Es sēžu uz savas mājas balkona basās kājās ieautiem gumijas zābakiem uz apgāzta spaiņa. Esmu piekususi. Tā jau vienmēr. Eju, eju, daru, daru... Īsti nav laika apsēsties. Tālumā kaut kur svešs sunītis rej, dzērves upeslīčos kliedz, migla nāk pagalmā, pierunā rasā muti nomazgāt.
          Esmu laimīga un mierīga savās mājās. Un labprāt aicināšu jūs ciemos. Uz savu pludmali, kur šūposieties, pasēdēsiet mājiņā, kurināsiet ugunskuru, desiņas smaržos; pirms līšanas teltīs, noiesiet lejā pa kāpnītēm nomazgāt kājas. Upes ūdenī mazgājot, nekādas ziepes nevajag. Ja nebūsiet lepni, palūgsiet, lai atnesu puķu sīpolus un dzeltenos redīsus, ko piekosties vakariņu sautējumam. Katlu es jums iedošu. Varbūt arī kartupeļus un burkāniņus, gaļa gan būs pašiem jāpieliek.
          Ja sapratīšu, ka esat labi cilvēki, es jums pirti iekurināšu, izmērcēšu puišu un meitu slotas. Ja jums būs nauda, paaicināšu sertificētu pirtnieku.
          Pavisam bez naudas es jums izrādīšu savu muzejiņu, pastāstīšu par daudzām savām mantām, kas visas ir ar manu senču roku pieskārienu auru.
          Jums ļoti ilgi tajā vakarā negribēsies gulēt iet, jo vasaras nakts būs darījusi savu. Tā būs iesūkusies jūsu ķermeņos, smilgas sanēs, kalmes reibinās, neaizmirstulītes naivas acīs lūkosies, un upe mierīga turpinās savu mūžīgo ceļu. Ugunskuriņš sprakstēs, odi vakariņos, un es jums stāstīšu par savas mājas spoku, par Vārkavas muižu ar tās muižniecisko biogrāfiju, par Lielo Nīcgales akmeni, kuru, gailim nodziedot, velns dusmās nometis pašā meža vidū, pats vēl nezinādams, ka ir nesis Latvijā lielāko laukakmeni. Es izstāstīšu jums ceļu uz Daugavas lokiem, uz Velnezeru, uz Aglonu un Karaļkalnu. Es vēl daudz jums varēšu izstāstīt, piemēram, par Šempeļa kalnu, kur senie latgaļi glabāti vienkočos stāvus. Jums tikai divas lietas vajadzīgas - vēlme un interese. Nu, labi - vēl sava zemīte jāmīl.
          Tā es te vakaros pasēžu. Uz apgāzta spaiņa, basās kājās ieautiem gumijas zābakiem...un esmu vienkārši laimīga..."

 

 

 "Upes māju" skati.